Bijušai KNAB darbiniecei Veipai piespriests trīs gadu cietumsods
Augstākās tiesas (AT) Krimināllietu tiesu palāta atzinusi Indru Veipu par vainīgu valsts amatpersonas bezdarbībā, ja tā izraisījusi smagas sekas, un sodījusi bijušo KNAB biroja darbinieci ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem.
Tiesa atzinusi Veipu par vainīgu KL 319. panta otrajā daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā par valsts amatpersonas bezdarbību, ja tā izraisījusi smagas sekas, un sodījusi bijušo KNAB darbinieci ar brīvības atņemšanu uz 3 gadiem.
Arī iepriekš apelācijas instances tiesa Veipu apsūdzībā pēc KL 319. panta otrās daļas bija sodījusi ar brīvības atņemšanu uz trīs gadiem, un šajā daļā prokurora protests netika iesniegts, tāpēc sods nevar būt lielāks kā iepriekš noteiktais.
Pilns apelācijas instances tiesas spriedumus būs pieejams 11. aprīlī. Lietas dalībnieki spriedumu 10 dienu laikā līdz 21. aprīlim, varēs pārsūdzēt kasācijas kārtībā AT Senātā.
Pērn 22. septembrī AT Senāts pieņēma lēmumu, ka AT Krimināllietu tiesu palātas 2010. gada 15. februāra spriedums daļā par Veipas atzīšanu par vainīgu un sodīšanu, nosūtāms jaunai iztiesāšanai apelācijas instances tiesā. Sākotnējais AT Krimināllietu tiesu palātas 2010. gada 15. februāra spriedums atzina Veipu par vainīgu par vainīgu pēc KL 179. panta trešā daļas par naudas piesavināšanos un sodīja viņu ar brīvības atņemšanu uz 6 gadiem.
Attiecībā uz lietā otru apsūdzēto bijušo KNAB darbinieku Jāni Imšu spriedums jau ir stājies spēkā. Viņš sodīts ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu. AT Krimināllietu palāta arī nosprieda no Imšas piedzīt par labu KNAB kaitējuma kompensāciju 102 272 latu apmērā. Saskaņā ar apsūdzību bijušais KNAB Slepenības režīma nodrošināšanas nodaļas galvenais speciālists Imša laika posmā no 2004. gada janvāra līdz 2008. gada aprīlim no kriminālprocesos izņemtās naudas piesavinājies aptuveni 100 000 latu. Imša sākotnēji tika apsūdzēts arī pēc KL 296. panta - par tiesas sprieduma nepildīšanu.
Savukārt Veipa apsūdzēta par trīs personām izņemtās naudas apmēram 33 000 latu apmērā piesavināšanos laika periodā no 2007. gada 20. novembra līdz 2008. gada 15. aprīlim. Šo izņemto naudu Veipa bija pieņēmusi atbildīgā glabāšanā Imšas slimības laikā. Vēlāk, kad aploksnes ar naudu bija nodotas Imšam, tika konstatēts iztrūkums. Tāpat Veipa apsūdzēta pēc KL 319. panta 2. daļas - par valsts amatpersonas bezdarbību, ja tā izraisījusi smagas sekas.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas apgabaltiesa 2009. gada 2. februārī Imšam piesprieda septiņu gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju, kā arī naudassodu desmit minimālo mēnešalgu (1800 latu) apmērā. Savukārt Veipai tiesa piesprieda piecu gadu cietumsodu un tikpat ilgu aizliegumu ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās. Daļā par naudas piesavināšanos tiesa Veipu attaisnoja un atzina par nevainīgu.
Izskatot lietu apelācijas kārtībā, AT Krimināllietu tiesu palāta 2010. gada 15. februārī atcēla Rīgas apgabaltiesas 2009. gada 2. februāra spriedumu daļā par Imšam noteikto sodu un sodīja viņu ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu. Tāpat apelācijas instances tiesa atzina Veipu par vainīgu pēc KL 179. panta 3. daļas par naudas piesavināšanos un sodīja viņu ar brīvības atņemšanu uz sešiem gadiem, konfiscējot mantu. AT Krimināllietu palāta arī nosprieda piedzīt par labu KNAB kaitējuma kompensāciju 102 272 latu apmērā no Imšas un 33 634 latu apmērā no Veipas.
LETA/Foto: Evija Trifanova/LETA
