Iedzīvotāji neatbalsta aktīvu Latvijas līdzdalību Lībijas konfliktā
Iedzīvotāji neatbalsta aktīvu Latvijas līdzdalību Lībijas konfliktā, liecina firmas "Gfk" pētījums.
Kā ziņo telekompānijas LNT raidījums "Top 10", aktīvu Latvijas līdzdalību, sūtot uz konflikta zonu arī karavīrus, atbalsta 1% iedzīvotāju. 28% domā, ka Latvijas atbalsts Rietumvalstu koalīcijas darbībām Lībijā jāpauž tikai simboliski.
Savukārt 29% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka mūsu valstij šajā konfliktā jāiesaistās tikai tad, ja būs kopīgs NATO lēmums.
To, ka Latvijai šajā konfliktā nebūtu jāiesaistās nekādā gadījumā un pat jānosoda Rietumvalstu aktivitātes, pauduši 42% aptaujāto.
Kā ziņots, Latvijai vajadzētu atturēties no aktīvas līdzdalības arābu valstu nemieros, intervijā laikrakstam "Latvijas Avīze" norādījis Latvijas Universitātes profesors, Āzijas studiju nodaļas vadītājs Leons Taivans.
"Labāk būtu kaut kā atturēties. Var būt tālāki mērķi, sekojot tendencēm pārtikas tirgū. Ēdamais sadārdzinājies, un tā aizvien vairāk nepietiks. Pasaulei vajadzētu izvērtēt, cik, piemēram, morāla ir biodegvielas ražošana, jo tik daudz cilvēku spiesti dzīvot pusbadā. Savukārt Latvija ir tradicionāla lauksaimniecības zeme," norāda pētnieks.
Viņš iesaka apsvērt iespēju nesteigties Latvijā apgūt nanotehnoloģijas un radīt zinātņietilpīgas nozares, kurām šeit nav nedz bāzes, nedz tradīcijas. "Varbūt "jānosēžas" uz zemes un jāintensificē lauksaimniecības produkcijas ražošana, tirgojoties ar precēm, kuras jo dienas, jo kļūst dārgākas. Ar tām var un varēs labi nopelnīt," prognozē Taivans.
Lūgts izteikt prognozes, kā noslēgsies pārmaiņas arābu zemēs un kā Eiropa tās "sagremos", profesors norāda, ka Eiropā vislielākā interese par notikumu attīstību ir Itālijai un Francijai, kurām pirmajām būs jāuzņem bēgļu trieciens.
"Arābu pasaule jau vēsturiski šūmējusies pēc tāda kā savienoto trauku principa, un arī tagad, viļņiem norimstot, tā varētu nogruntēties pie kāda vietējā rādītāja. Tas, iespējams, būtu jāapzīmē ar vārdu "līdzdalība". Proti, jaunatnes pieprasītās reformas neaizies līdz demokrātijai, taču, iespējams, būs līdzdalība vai klātesamība pie lēmumu pieņemšanas, likumu došanas. Varbūt to var saukt - "ierobežota demokrātija", "paaudžu nomaiņa"," akcentē Taivans.
Kā ziņots, NATO, kas gatavojas pārņemt vadību pār starptautiskās koalīcijas militāro misiju Lībijā, plāno strikti ierobežot spēka pielietošanu, to pieļaujot tikai gadījumos, kad tas būs nepieciešams mierīgo iedzīvotāju un apdzīvotu vietu aizsardzībai, svētdien atklāja diplomāti.
Alianses sagatavotais plāns neparedz NATO iejaukšanos Lībijas nemiernieku atbalstam, jo NATO vēlas saglabāt neitralitāti šajā konfliktā, skaidro informācijas avoti.
"NATO vienmēr paliks neitrāla. NATO nenostājas nevienā pusē. Mērķis ir saskaņā ar ANO Drošības padomes rezolūciju novērst iespējamo apdraudējumu civiliedzīvotājiem," atklāj diplomāti, kas vēlējās saglabāt anonimitāti.
Svētdien NATO dalībvalstu vēstnieki lems, vai alianse uzņemsies vadību par starptautiskās koalīcijas operāciju Lībijā.
LETA