Rungainis: angļu valodai jākļūst par valsts valodu
Investīciju baņķieris Ģirts Rungainis klajā nācis ar vēl vienu skaļu paziņojumu: Latvijā par otru valsts valodu jāatzīst angļu valoda un no kaimiņvalstīm pie sevis jāpārvilina „baltie kristieši”.
Rungainis, kurš nesen ne pa jokam saniknoja Latvijas pensionārus, viņus apvainodams komunisma celtniecībā un „sēdēšanā uz pensijas”, nule atkal sabiedrību pārsteidzis ar visnotaļ skandaloziem paziņojumiem. Latvijai ir nepieciešamas kvalificētas darba rokas un lai tās šeit noturētu, Latvijā par otru valsts valodu ir jāpasludina nevis krievu, bet gan angļu valoda, intervijā laikrakstam „Delovije Vesti” saka Rungainis.
Tāpat Latvijai esot jāaizmirst jēdziens „multikulturālisms”, un tai pie sevis ir jāpārvilina darbaspēks no kaimiņvalstīm - Lietuvas, Igaunijas, Krievijas un Baltkrievijas. „Mums visiem spēkiem uz Latviju ir jācenšas pārvilināt baltos cilvēkus ar augstāko izglītību. Melnstrādnieki mums nav vajadzīgi – vispār ir bezjēdzīgi viņus saukt šurp. Un kas ir īpaši svarīgi – mums vajag piesaistīt kristīgās ticības cilvēkus,” saka Rungainis. Ja valsts grib asimilēt citas reliģijas piederīgos, tad tas nozīmējot tikai vienu – valsts bankrotu, tāpēc multikulturālisms ne Latvijā, ne citur Eiropā nav iespējams.
Lai panāktu Latvijas atdzimšanu un ekonomikas atveseļošanu, pēc Rungaiņa domām, ir jāizdara viena lieta. „Baidos, ka mani tūlīt apmētās ar akmeņiem, bet es tomēr teikšu: Latvijā angļu valodai ir jākļūst par otru valsts valodu. Tādā veidā, mēs arī likvidēsim visas nebeidzamās problēmas, kas saistītas ar krievu valodu. Lai angļu valoda pagaidām kā valsts valodā ir de facto, ne de iure,” saka Rungainis.
Rungainis uzskata, ka galvenokārt ir jāattīsta Rīga: „Galvenā Latvijas vērtība ir Rīga – lai cilvēki uz šejieni brauc no 1000 kilometru apkārtnes, vismaz no tās teritorijas, kur beidzas Maskavas, Pēterburgas, Kijevas ietekme. Iedzīvotāju blīvumu var nodrošināt tikai Rīgā, savs potenciāls ir arī Daugavpilij un Liepājai.” Pēc viņa uzskata, Latvijas provinci vajag atstāt likteņa varā; kas izdzīvos, tas izdzīvos, bet kas ne – pats atmirs. Katrā ziņā šādā veidā varēs ekonomēt uz nevienam nevajadzīgās Latvijas nomaļu infrastruktūras attīstības, pārliecināts baņķieris.
