Populārais Kanādas ebreju rakstnieks nožēlo, ka pārrauta saikne ar Latviju

Aprīlī iznāks Amerikas literārajās aprindās ļoti gaidītais rakstnieka pirmais romāns "The Free World" ("Brīvā pasaule"), kurā stāstīts par krievu ebreju ģimenes no Latvijas pārcelšanos uz dzīvi Ziemeļamerikā.

Iedvesmu savai jaunākajai grāmatai Bezmozgis guvis no paša izjustās nožēlas, dzīvojot Kanādā kā emigrants no Latvijas.

37 gadus vecā Bezmozga pirmā grāmata - stāstu krājums "Natasha and Other Stories" ("Nataša un citi stāsti") - iznāca 2004.gadā, izpelnoties lielu ievērību. Ņujorkas žurnāls "The New Yorker" Bezmozgi iekļāvis starp 2010.gada divdesmit labākajiem rakstniekiem, kas jaunāki par 40 gadiem.

Bezmozga ģimene toreizējo padomju Latviju pameta 1978.gadā, dodoties uz Kanādu, kas emigrantiem no PSRS likās daudz pievilcīgāka nekā ASV. Dāvidam pārcelšanās laikā bija seši gadi.

"Tā bija vieta, kurai nebija šīs imperiālistu un supervaras birkas. Tā ir jauka un mierīga valsts, kas lepojas ar to, ka ir mērena un kur var dzīvot pieklājīgu dzīvi, un tas bija viss, ko mēs vienmēr vēlējāmies," laikrakstam "Metro" stāstīja Bezmozgis.

Savā pirmajā romānā "The Free World" Bezmozgis raksta par ebreju emigrantu ģimeni no Latvijas, kas ceļā uz ASV iestrēgusi Romā, nonākot grūtas izvēles priekšā - doties atpakaļ uz Rīgu, doties uz Izraēlu vai kaut kur pavisam citur. Galu galā ģimene, krītot panikā, uz lidostas kāpnēm nolemj doties uz Kanādu.

Komentējot starptautiskajā presē plaši izskanējušo latviešu leģionāru gājienu, Bezmozgis piezīmē, ka "ir sarežģīti būt latvietim, bet īpaši sarežģīti ir būt Latvijas ebrejam".

"Vēsture ir tā iegrozījusies, ka es tur piedzimu un manai ģimenei tur ir dziļas saknes, bet man ir grūti identificēties kā latvietim, jo es nerunāju [latviešu] valodā," sacīja Bezmozgis, kurš kopš ģimenes emigrācijas Latvijā ir viesojies vienu reizi.

Savā jaunajā grāmatā rakstnieks pieskaras arī dažādiem globāliem konfliktiem, sākot no Izraēlas Sešu dienu kara līdz padomju varas imperiālistiskajai lomai Latvijā, no ebreju nākotnes līdz idealizētai attieksmei pret komunismu.

"Es ceru, ka mana grāmata sakaitinās ikvienu," smejoties laikrakstam sacīja Bezmozgis. "Tur ir kaut kas kaitinošs katrai nometnei. Patiesībā, skatoties no neitrālas puses, kā es to mēģinu darīt, katrs ir pastrādājis kādu noziegumu un katrs kādā mērā ir vainīgs, bet nevienam nepatīk to atzīt."

Bezmozgis savu dzīvi Kanādā raksturo kā komfortablu, tomēr nožēlo zaudēto dzīvi Latvijā.

"Zinot vēsturi vietai, no kuras es nāku, es augsti novērtēju ikdienā pieejamo brīvību - ka es esmu spējīgs teikt, ko es varu, un iet, kur es varu," sacīja Bezmozgis. "Tomēr manī ir milzu nožēla, ka 20.gadsimta šausmu dēļ es savu dzīvi aizvadu citur. Tas nav dabiski. Man tagad vajadzētu dzīvot Rīgā un runāt latviski, krieviski un jidišā. Bet es tur neesmu."

LETA