Noslepkavotā Ventspils pastniece pareģoja savu nāvi

19. martā Ventspilī, Katoļu ielā kādā daudzdzīvokļu nama augšējā – piektajā stāvā atrada mirušu pastnieci, kuru, pēc visa spriežot, bija noslepkavojis laupītājs, kurš viņai vēlējies atņemt pensijas. Pašlaik notiek izmeklēšanu un slepkava vēl nav atrasts.

Portāls nra.lv raksta, ka noslepkavotā 65 gadus vecā pastniece Anna Čuba it kā paredzēja savu traģisko likteni...

Pastnieci apmēram piecas stundas pēc slepkavības atrada ar brutāli sadragātu galvu, asinīm pielietā kāpņutelpā. Turklāt līķis bija ietīts paklājiņā, kuru kā savu kājslauķi atpazina viena no nama iemītniecēm. Pastniece todien iznēsāja gan presi un vēstules, gan pa pastu pasūtītās preces un pensijas. Nav saprotams, kāpēc pastniece atradusies kāpņu laukumā virs piektā stāva, jo augstāk neviena dzīvokļa nav, ir tikai slēgti bēniņi. „Tajā vietā bieži guļ bezpajumtnieki, tāpēc kaimiņiene guļošajam cilvēkam uzreiz uzmanību nepievērsa, taču pēc tam situācija šķita aizdomīga, viņa devās apskatīties un atklāja baiso notikumu,” „Vakara Ziņām” pastāstīja mājas iedzīvotāja Gunta. Neviens no mājas iedzīvotājiem nav ne redzējis mājā kādu aizdomīgu personu, ne arī dzirdējis savādus trokšņus – kāpņu telpa bijusi klusa kā vienmēr.

Gunta teic, ka pastnieci atpazinusi uzreiz – pēc zābakiem. Pie sievietes kājām stāvējusi pastnieces soma, kas bijusi atvērta. „Pastniecei it kā galvā bija uzmaukts maisiņš, iespējams, tāpēc neviens arī nedzirdēja kliedzienus. Abi ar vīru todien nebijām mājās. Ja būtu bijuši mājās, varbūt varētu novērst nelaimi,” sacīja Gunta. „Man ir tik žēl Annas, arvien vēl nevaru atrast mieru, kā tā varēja notikt. Mēs taču esam skolasbiedrenes. Dzirdēju runājam, ka Anna dzērusi, bet neticu, viņa taču bija laba pastniece, atbildīga par savu darbu.”

Jāpiebilst, ka ne viens vien ventspilnieks Annai ir „metis ar akmeni”, sakot, ka viņa jaunībā visai daudz dzērusi, pēdējā laikā iereibusi manīta brīvdienās. „Divlitru aliņi gāja uz urrā. Slepkava jāmeklē starp viņas paziņām,” teica kāds Guntas kaimiņš.

„Bija ļoti laba mammīte”

Anniņu jeb Čubiņu Ventspils mikrorajonos, kur viņa iznēsāja pastu, pazina daudzi. Anna bijusi trausla un smalka, neliela auguma večiņa, gājusi vienmēr saliekusies un ar piepūli aiz muguras vilkusi uz ritenīšiem uzlikto smago somu, kas regulāri bija piekrauta ar presi un reklāmas izdevumiem. „Es vienmēr domāju, ka viņa ir ļoti, ļoti veca, bet izrādās, ka viņa bijusi par mani pat divus gadus jaunāka,” stāsta vietējā iedzīvotāja Terēzes kundze.

Anna viena audzinājusi savus bērnus – dēlu un meitu, rūpējusies arī par mazmeitu, nu jau 20 gadus veco Kristiānu. Aptuveni gadu Anna īrēja divistabu dzīvokli, kurā dzīvoja kopā ar mazmeitu, bet pēdējo pusgadu tur mitusi arī sirmgalves meita Mudīte.

Mudīte par savu māti stāsta: „Man bija ļoti, ļoti laba mammīte. Man ir tik smagi... Pirms pusgada nomira mans draugs, ar kuru kopā nodzīvoju 24 gadus, tagad esmu zaudējusi arī otru tuvo cilvēku.”

Mudīte ir pārliecināta, ka slepkava cerējis tikt pie pensiju naudas.

Dzīvojot pēdējo pusgadu kopā ar mammu, Mudīte ievērojusi, ka viņa regulāri cēlusies četros no rīta, lai atkārtojumā noskatītos iemīļoto seriālu, piecos padzērusi kafiju un kārtojusi māju. Septiņos viņa gājusi uz darbu, bet piecos vakarā centusies būt mājās un sagaidīt ar vakariņām skolas bērnu Kristiānu un Mudīti, kas atgriezusies no darba gaterī. „Mamma pēc darba vienmēr izskrēja visus veikalus un iepirkās ar atlaidēm. Ledusskapis vienmēr bija pilns, mammai bija svarīgi, lai esam paēdušas. Diemžēl pašai viņai organisms bija novājināts, jo viņa skrēja neēdusi. Ja atgādināju, lai paņem vismaz pāris sviestmaizes uz darbu līdzi, paņēma, bet tā par sevi viņa nedomāja. Viņa uztraucās tikai par citiem, lai citiem būtu labi,” saka Mudīte.

Iespējams, Annas kundze nojautusi nāves stundas tuvošanos, jo pēdējā laikā par nāvi runājusi ik dienu, raksta nra.lv. „Nedomāju, ka viņa domāja par tik briesmīgu nāvi, viņai nekad neviens nebija uzbrucis vai draudējis. Bieži vakarā, apgūlusies gultā, mamma teica: „Meitiņ, esmu tā nogurusi. Gribētos mierīgi aizmigt un nepamosties.” Viņa abām māsām, brālim un citiem radiem deva visādus norādījumus, kas jādara pēc viņas nāves. Man viņa teica, lai zārkā velk sarkanu blūzīti, – sarkanā krāsa viņai ļoti patika, bet uz krūtīm uzliek baltas neļķes kā tētim. Mamma arī vēlēja sarkanās rozes uzlikt viņai uz kapa,” stāsta noslepkavotās pastnieces meita Mudīte.