Ministriju centrālajos aparātos saņem ap 1000 latu algu
Politika

Ministriju centrālajos aparātos saņem ap 1000 latu algu

Jauns.lv

Pēdējo divu gadu laikā valsts budžeta iestādēs vidējā alga samazinājusies no 585 uz 458 latiem, bet strādājošo skaits sarucis par 25 500 darbiniekiem, liecina Valsts kancelejas informācija. Taču tas nenozīmē, ka ministrijās strādājošie kar zobus vadzī.

Ministriju centrālajos aparātos saņem ap 1000 latu...
Valsts iestādēs strādājošo vidējā alga ir 458 lati. Tomēr tas nenozīmē, ka tik „mazu” algu saņem ministriju centrālajos aparātos strādājošie, tur vidējā mēnešalga ir ievērojami lielāka.
Valsts iestādēs strādājošo vidējā alga ir 458 lati. Tomēr tas nenozīmē, ka tik „mazu” algu saņem ministriju centrālajos aparātos strādājošie, tur vidējā mēnešalga ir ievērojami lielāka.

Finanšu ministrijas aprēķini liecina, ka kopš 2008. gada darba samaksa valsts iestādēs samazinājusies par 22%. Aprēķini liecina, ka augstākā līmeņa vadītājiem ienākumi pat ir sarukuši uz pusi un vairāk, teikts Valsts kancelejas paziņojumā.

Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka ministrijās strādājošajiem būtu jākar zobi vadzī. Ministrijas centrālajos aparātos strādājošiem vidējā mēnešalga ir tuvu 1000 latiem mēnesī vai pat to pārsniedz. Ministrijās praktiski neviens nesaņem „vidējo darba samaksu” – 458 latus, tā ir ievērojami lielāka.

Satiksmes ministrijā februārī vidējā alga bija 778 lati. Ministrijā tikai trim darbiniekiem ir paredzēta alga mazāk par 458 latiem; apgādes referentam – 450, auditoram – 448 un vecākajam lietvedis – 443 lati. Veselības ministrijas algu sarakstos tikai vienam darbiniekam ir paredzēta alga mazāka par 458 latiem vecākajam lietvedim – 455 latus. Ekonomikas ministrijā gan „mazās” algas ir „piespriestas” trīs darbiniekiem: referentam darba aizsardzības jautājumos – 450, arhivāram – 444 un lietvedei – 424 lati.

Tas nozīmē, ka samērā niecīgas algas, lai „nosegtu” vadošu darbinieku atalgojumu, saņem ierindas budžeta iestāžu darbinieki – bibliotekāri, skolotāji un citi, kuriem tā ir pat tikai pārsimts latu apmērā.

Tomēr tas neliedz par valsts pārvaldes „sasniegumu” uzskatīt to, ka divu gadu laikā valsts un pašvaldību iestādēs, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībās kopumā strādājošo skaits samazinājies par 25 500 darbiniekiem, kas veido vismaz vienu procentu no kopējā iedzīvotāju skaita Latvijā.

Finanšu ministrijas apkopotie dati liecina, ka 2010.gadā no vispārējā valdības sektorā strādājošajiem 12 400 bija ierēdņu amati un, salīdzinot ar 2008.gada datiem, divu gadu laikā likvidēti 3515 ierēdņu amati.

Vispārējās valdības sektorā strādājošo skaits 2010. gada pēdējā ceturksnī bija 185 233 darbinieki, kas ir 8,3% no kopējā iedzīvotāju skaita Latvijā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes marta dati. Valdības apstiprinātais mērķis nosaka, ka vispārējās valdības sektorā strādājošo skaits nevar pārsniegt 8% no iedzīvotāju skaita.

Elmārs Barkāns/ Foto: Shutterstock