Laikraksts: Kononova lieta ir pārbaudījums Krievijas spējai aizsargāt savu pagātni un nākotni
Par Otrā pasaules kara noziegumiem Latvijā notiesātā bijušā sarkanā partizāna Vasilija Kononova lieta ir pārbaudījums Krievijas spējai aizsargāt savu pagātni un nākotni, raksta Krievijas laikraksts "Pravda".
Pēc avīzes novērtējuma, "viņa lieta, kas sasniegusi Strasbūras tiesu, kļuvusi par vēstures noliegšanas, ko sāka Latvijas vara, simbolu. Jautājums ir, vai lieta "Kononovs pret Latviju" turpināsies pēc viņa nāves, vai arī nacismu glorificējošās Baltijas amatpersonas būs spējīgas to apturēt".
Krievijas Sabiedriskās palātas loceklis Aleksandrs Brods laikrakstam norādīja, ka Kononova lietas turpināšana Krievijai ir "principa un goda jautājums".
Savukārt Maskavas Kara veterānu komitejas priekšsēdētājs Ivans Sluhajs sacīja, ka "Kononova lieta ir lakmusa tests Krievijas spējai aizstāvēt savu pagātni, tagadni un nākotni. Latvija, glorificējot nacismu ar Rietumu klusējošu atbalstu, pārbauda Krievijas starptautisko prestižu".
Kā ziņots, 31.martā 88 gadu vecumā miris par Otrā pasaules kara noziegumiem Latvijā notiesātais bijušais sarkanais partizāns Vasilijs Kononovs,
apstiprināja partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) pārstāvji.
Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta 2004.gada 30.aprīlī atzina Kononovu par vainīgu kara nozieguma izdarīšanā - viņa vadītā partizānu grupa 1944.gadā Mazo Batu ciemā nežēlīgi nogalināja vairākus civiliedzīvotājus un nodedzināja viņu mājas.
Partizāni viņa vadībā nogalināja Krupņiku ģimeni - Mihailu un viņa sievu Teklu, kura bija grūtniecības pēdējā mēnesī, kā arī Mihaila māti Veroniku. Šos cilvēkus dzīvus sadedzināja pašu mājā. Tekla bija mēģinājusi bēgt, taču partizāni viņu panākuši un pa logu iesvieduši degošajā mājā. Uzbrukumā nogalināti vēl vairāki cilvēki.
1923.gadā dzimušais Kononovs tika arestēts 1998.gadā un atradās apcietinājumā līdz 2000.gadam, kad notiesāts, piespriežot pusotru gadu ilgu cietumsodu. Pēc sprieduma pasludināšanas viņš atbrīvots, jo piespriesto soda termiņu bija jau izcietis pirmstiesas apcietinājuma laikā. Pēc atbrīvošanas Kononovs pieņēma Krievijas pilsonību.
2001.gadā Latvijas tiesa, atkārtoti izskatot Kononova lietu, atzina viņu par vainīgu kara noziegumos un piesprieda sešus gadus cietumā. Kononovs spriedumu pārsūdzēja, un lieta nosūtīta prokuratūrai papildu izmeklēšanai, viņu pašu atbrīvojot no ieslodzījuma saistībā ar slikto veselību.
2003.gadā Latgales apgabaltiesa Kononovam izvirzīto apsūdzību pārkvalificēja, atzīstot viņu par vainīgu bandītismā un atbrīvojot no piespriestā soda izciešanas saistībā ar noilguma iestāšanos.
Spriedumu pārsūdzēja prokurors, un Latvijas Augstākās tiesas Krimināllietu kolēģija atzina viņu par vainīgu kara noziegumos, piespriežot gadu un astoņus mēnešus ilgu cietumsodu. Izskatot Kononova lietu kasācijas kārtībā, Augstākās tiesas Senāts 2004.gada 28.septembrī spriedumu atstāja negrozītu.
Pērn Latvija uzvarēja Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) Lielajā palātā lietā "Kononovs pret Latviju". Tiesa atzina, ka Latvija nav pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.pantu, kas noteic, ka nav pieļaujama sodīšana bez tiesas.
ECT Lielās palātas spriedums nav pārsūdzams.
Iepriekš, 2008.gada 24.jūlijā, ECT tikai ar vienas balss pārsvaru pieņēma Latvijai nelabvēlīgu spriedumu Kononova lietā. ECT savā spriedumā tolaik atzina, ka Latvija pārkāpusi Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 7.pantu, kas noteic, ka nav pieļaujama sodīšana bez tiesas. Latvija iesniedza apelācijas sūdzību par šo spriedumu, un ECT nolēma lietu nodot izskatīšanai tiesas Lielajā palātā.
