Aivars Slucis lamā krievus, tiesībsargi plāta rokas

Turklāt Slucis ar naida vairošanu nodarbojas sistemātiski. Tiesībsargājošo institūciju vilcināšanās saukt Sluci pie atbildības nav saprotama, ja ņemam vērā, ka par daudz niecīgākiem pārkāpumiem reakcija bijusi asa un zibenīga.

Eksperti norāda ne vien uz reklāmdevēja, tātad Sluča, bet arī uz mediju redaktoru atbildību un Likumu par presi, kas aizliedz publicēt materiālus, kuros tiek kurināts nacionālais naids. Tomēr Drošības policija teic, ka pagaidām šo gadījumu nevērtēs, Sluča izteikumus novērtējot kā radikālu viedokļa paušanu, kas nepārkāpj vārda brīvības robežu.

Nesen laikrakstā „Diena” publicētajā reklāmrakstā Slucis pauda, ka liela daļa no tā, „kas ir slikts Latvijai, nāk no tā, ka Latvijā ir tik daudz krievu... Tagad visi Latvijas krievu nedarbi nāk uz latviešu rēķina, piemēram, narkotiku tirgošana Dienvidamerikā, ieroču tirgošana Āzijā vai ebreju kapu apgānīšana Rīgā.” Slucis ir pārliecināts, ka bez krieviem Latvijā nebūtu oligarhu un lielās korupcijas, morālā ziņā valsts līdzinātos Skandināvijai. Savukārt pirms kāda laika laikraksta “Neatkarīgā” paziņojumā Slucis aicināja no 1. marta latviešus runāt tikai latviski un ne vārda krieviski, jo Latvija kā maza valsts nedrīkst dzīvot pēc politiski korektiem principiem. Slucis pazīstams arī ar izteikumiem, ka nevarētu vienādi ārstēt latviešus un krievus.

Valsts cilvēktiesību centra direktora vietas izpildītāja Anhelita Kamenska norāda, ka krieviem naidīgie izteikumi “Dienā” Slucim nav pirmie un vienīgie. “Viens ir skaidrs – tā ir sistemātiska darbība. Arī tas, ka viņu izslēdza no “Pilsoniskās savienības”, ir rādītājs, bet, ja skatāmies uz Likumu par presi, par publicējamā materiāla saturu atbild redaktors.” Eksperte teic, ka te darbojas dubulti standarti, jo diez vai kāda cita tamlīdzīgi izteikumi ar tik vieglu roku tiktu publicēti. Savukārt Slucis vēl nesen sponsorējis partijas, tiek uzskatīts par savādnieku no ASV, tāpēc ētikai tiek atmests ar roku.  

Viņa norāda, ka Latvijā ir salīdzinoši daudz, ap 30 krimināllietu, kas rosinātas pēc Krimināllikuma 78. panta par nacionālā vai rasu naida kurināšanu. “Līdz tiesai un prokuratūrai nonāk lietas, kurās tiek apsūdzēti 15 līdz 24 gadus veci jaunieši par to, ka viņu uzrakstījuši no 1 līdz 4 naidīgu komentāru lielākajos interneta portālos vai draugiem.lv.

Viņiem piemērots naudas sods no 350 līdz 960 latiem. Tas nozīmē, ka tiesībsargājošo institūciju reakcija bijusi ļoti asa. Tomēr nevar salīdzināt vienreizējus komentārus kaut kur aiz raksta portālā ar sistemātisku naidīgu uzskatu paušanu lielos, ietekmīgos medijos. Savā laikā viņš baroja marginālas avīzes, tomēr te ir jautājums par tādu mediju kā “Diena”.

Kāds bijis mērķis, publicējot šādu reklāmu? Skaidrs, ka ne jau veicināt saskaņu. Jā, mēs esam par asu diskusiju, bet Sluča izteikumus grūti iekļaut leģitīmu diskusiju ietvaros. Tajos ir acīmredzamas pazīmes par nacionālā naida kurināšanu un kolektīvas atbildības uzlikšanu vienai sabiedrības grupai. Problēma ir tajā, kādu nesamērīgi lielu platformu laikraksti dod tik klajiem uzskatiem. Tos pārpublicē citi izdevumi, tostarp, krievu valodā iznākošie,” stāsta Kamenska.

Jurists nekonsultēja seksuālās minoritātes

Eksperte stāsta, ka ASV likumdošana atšķiras no Eiropas, kur jautājumu par to, ko aizsargā un ko neaizsargā vārda brīvība, ietekmējis Otrais pasaules karš. ASV likumi ir liberālāka, tāpēc rasistiski izteikumi tiek pieļauti, kamēr pret konkrētu personu netiek vērsti vardarbības draudi. Kamenska atgādina, ka 2007. gadā Daugavpils avīzē kāda juridiskā biroja vadītājs ielicis sludinājumu, kurā piedāvājis krievvalodīgajiem sniegt konsultācijas ar 50% atlaidi, bet seksuālajām minoritātēm vispār nesniegt. Toreiz iejaucies Patērētāju tiesību aizsardzības centrs un laikraksts sodīts ar 1500 latu naudas sodu. Savukārt Latvijas Radio atteicies no neiecietīgas Aivara Gardas reklāmas. “No nobrieduša laikraksta redakcijas varētu gaidīt, ka tā novērtēs publikācijas saturu,” ir sašutusi Kamenska.

Savukārt Drošības policijas priekšnieka palīdze Kristīne Apse-Krūmiņa teic, ka Drošības policija nav saņēmusi nevienu iesniegumu par Sluča izteikumiem, kas būtu pamats rosināt un izskatīt lietu. Savukārt komentāros, par kuriem ierosināta krimināllieta, esot bijis aicinājums uz rīcību. Viņa nenoliedz, ka Sluča izteikumi ir uz robežas, bet tomēr balansē uz tās, nepārkāpjot kritisko līmeni. Tikmēr Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene ir pārliecināta, ka Sluča teksts satur nacionālo naidu kurinošas pazīmes, tāpēc tiesībsargājošajām institūcijām vajadzētu reflektēt.

Daži jautājumi pārdomām: vai tikpat gļēva tiesībsargu reakcija būtu gadījumā, ja krievu vietā tiktu nolamāti ebreji? Kāpēc jaunieti par vienu komentāru sauc pie kriminālatbildības, bet dāsno partiju sponsoru un ministru draugu Sluci par veselu reklāmu sēriju ietekmīgos medijos neaiztiek?