Vakar dzēsti 12 kūlas ugunsgrēki

Pirmdien kūlas dedzinātāji visaktīvākie bijuši Latgales pusē. Pērnā zāle degusi Daugavpilī un Daugavpils novadā, Jēkabpilī, Krāslavas novadā, Rēzeknē un Riebiņu novadā.

Salīdzinot ar iepriekšējām dienām, vakar degšanas platības jau bijušas ievērojamākas - Krāslavas novada Izvaltas pagastā vienā reizē nodedzināti trīs hektāri kūlas, Daugavpilī, blakus Nometņu ielai 66 - divi hektāri, bet blakus Vaļņu ielai 30 - viens hektārs.

VUGD atgādina, ka, dedzinot kūlu, cilvēki apdraud gan savu, gan arī apkārtējo īpašumu, veselību un pat dzīvību. Pēdējos gados kūlas ugunsgrēkos cilvēki gan nav gājuši bojā, taču daudzi ir cietuši.

Kā uzsver ugunsdzēsēji, pērnā zāle tiek dedzināta tikai tajās vietās, kur rudenī tā nav nopļauta. Tomēr kūlas dedzināšana nav pareizais veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas.

Ministru kabineta "Ugunsdrošības noteikumi" paredz, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Noteikumu 20.punkts nosaka, ka objekta teritorija sistemātiski jāattīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām desmit metrus plata josla jāattīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Cita starpā minētajā normatīvajā aktā noteikts, ka zemes īpašnieks (vadītājs) veic visus nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana.

Par kūlas dedzināšanu fiziskām personām draud naudas sods no 200 līdz 500 latiem vai pat administratīvais arests uz laiku līdz 15 diennaktīm. To nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.pants "Ugunsdrošības prasību pārkāpšana", kurā cita starpā paredzēta atbildība tieši par kūlas dedzināšanu. Par šajā pantā minētajiem pārkāpumiem iedzīvotājus var sodīt gan policija, gan arī ugunsdzēsēji.

LETA