Latvijas pašvaldībām vairs nav naudas pabalstu izmaksām
Latvijas pašvaldības vairs nav spējīgas izmaksāt sociālos pabalstus, jo tām gluži vienkārši trūkst naudas. Tādēļ tās plāno dažādus ierobežojumu un „apcirpt” pabalstus.
Situācija pašvaldībās izvērtusies dramatiska, teic pašvaldību amatpersonas. Pagaidām nauda pabalstu izmaksām gan pietiek, jo gads ir tikai sākumā, bet jau rudenī var atklāties, ka pašvaldību kases būs tukšas un visi sociālā budžeta līdzekļi būs izsmelti. Lai pabalstus varētu izmaksāt arī turpmāk vietvaras jau tagad domā, kā tos apcirpt, lai turpmāk pietiktu kaut mazumiņam. Trūcīgo personu un bezdarbnieku, kuri vairs nesaņem pabalstus, skaits nemitīgi pieaug.
Jāuzsver, ka gandrīz visas pašvaldības amatpersonas pabalstu apcirpšanas nepieciešamību argumentē ar to, ka daļa pabalstu saņēmēju ir sliņķi, kuri to saņemšanu uzskata par „modes lietu”. Tādējādi iznāk, ka pabalstus samazinās tādēļ, ka daži tos saņem nepamatoti.
Rīgā gada laikā sociālo pabalstu izmaksas palielinājušās par 44%
Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētājs Leonīds Kurdjumovs intervijā „Neatkarīgajai Rīta Avīzei” saka: „Nevaram bezgalīgi maksāt pabalstus, jo pabalstu saņēmēju skaits visu laiku pieaug. Ko mums darīt?” Viņš brīdina, ka pabalstu apjomu vai izmaksas ilgumu varētu mainīt, iespējams, tos pārdalot vai samazinot.
Galvaspilsētā kopējais sociālajiem pabalstiem izlietotais finansējums 2010.gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, palielinājies par 44%, jo pagājušajā gadā ievērojami pieauga garantētā minimālā iztikas līmeņa (GMI) pabalstam izmantotā nauda – par 135%, bet dzīvokļa pabalstam – par 48%. Trūcīgo skaits pieaudzis lavīnveidā – no 28 898 cilvēkiem 2009. gadā līdz 44 275 – pērn.
Kurdjumovs sūkstās, ka nāk gados jauni cilvēki un saņem visu veidu palīdzību, pat veselības aprūpi, bet pensionārs nevar to saņemt. „Citreiz cilvēks atnes čekus un rēķinus, lai pierādītu, ka viņam iztikšanai naudas gandrīz nepaliek. Palīdzam, cik spējam, analizējam katru gadījumu, bet tā nav sistēma, kas strādā pastāvīgi,” saka Kurdjumovs. Taču sociālo palīdzību arvien vairāk prasa darbspējīgi cilvēki – gada laikā viņu skaits pieaudzis par 74%. Tātad viņi ir palikuši ne tikai bez darba, bet arī vairs nesaņem bezdarbnieku pabalstu.
Viņš piebilst, ka pieaugušie ģimenē, kurā pabalstos var iegūt 500 latu mēnesī (par trūcīgu atzīta bezdarbnieku ģimene ar diviem bērniem vismaz teorētiski Rīgā mēnesī gan naudā, gan dažādu pakalpojumu veidā vismaz teorētiski var saņemt 500 latu), nav motivēti meklēt darbu. „Lai nopelnītu 500 latu, algai jābūt vismaz 700 latu. Kur var atrast tādu darbu šobrīd?” jautā Kurdjumovs. Taču sociālie darbinieki nedrīkstot vardarbīgi piespiest pabalstu lūdzēju strādāt jebkuru darbu. Viņi nedrīkstot teikt – ej, strādā, citādi nemaksāsim pabalstu! Jāmaksā, un viss.
„Gribu uzsvērt, ka nevaram vardarbīgi risināt šos jautājumus. Bet – vai ir jāpalīdz vecam, slimam cilvēkam, kurš vairs nespēj strādāt, vai arī darbspējīgam, kurš jau saņem visu veidu palīdzību? Vai tas ir taisnīgi?” viņš saka.
Savukārt Alūksnes novada pašvaldība šomēnes domes sēdē ir paredzējusi veikt drastiskas izmaiņas pašvaldības sociālo pabalstu piešķiršanas kārtībā, lai sāktu izskaust sindromu, ka daļa palīdzības saņēmēju necenšas meklēt darbu, bet tikai pārtiek no pabalstiem, raksta laikraksts „Alūksnes Ziņas”.
Alūksnes novada Sociālā dienesta vadītāja Regīna Kalniņa norāda, ka jau tagad sociālajā budžetā ir pārtēriņš - no gadam paredzētā finansējuma iztērēti jau 29 procenti. „Ja turpināsim pabalstus piešķirt kā līdz šim, līdzekļu sociālajā budžetā pietiks līdz 1.novembrim. 2010.gada pirmajā ceturksnī vidēji mēnesī bija 1932 trūcīgās personas, bet šā gada pirmajā ceturksnī – jau 2463 personas, kas ir par 28 procentiem vairāk,” saka Kalniņa.
Jēkabpils novada lūdzējiem liks stādīt un ravēt mazdārziņus
Visnotaļ radikālu lēmumu pieņēmusi Jēkabpils novada pašvaldība. Tā pabalstu prasītājiem rokās ielikusi lāpstas, kapļus un lejkannas. Jēkabpils novada iedzīvotājiem, kas vēlēsies saņemt GMI, turpmāk būs jāiekopj vismaz mazdārziņi,
Saskaņā ar jaunajiem vietvaras noteikumiem turpmāk pagastu pārvalžu vadītāji ierādīs zemi mazdārziņam GMI pabalsta prasītājiem, un viņiem būs jāiekopj mazdārziņš. Savukārt sociālie darbinieki skatīsies, lai tas ir gan apsēts, gan izravēts un vai ir novākta un pareizi tiek uzglabāta izaudzētā raža.
Ja pabalsta lūdzēji ar šo līdzdalības pasākumu netiks galā, viņiem pabalsta summa var tikt samazināta.
„Iedzīvotājiem jārēķinās ar ierobežojumiem pabalstu saņemšanā”
Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras Jelgavas reģionālās nodaļas vadītāja Dace Olte intervijā laikrakstam „Jelgavas Vēstnesis” saka, ka nosacīti bagātie gadi ir beigušies un iedzīvotājiem jārēķinās ar būtiskiem ierobežojumiem arī pabalstu saņemšanā.
No viņas teiktā var secināt, ka pabalsti ne jau vienmēr lūdzējiem ir nepieciešami: „Šķiet, gaušanās un īdēšana kļuvusi par modes lietu – viss ir slikti... Taču, ticiet man, mūsu mammām un vecmāmiņām bija krietni grūtāk, vienīgi tagad standarti ir citi: vajag visu un uzreiz.”
Jaunbagātnieki Pierīgas pašvaldības novedīs līdz bankrotam
Ievērības cienīgu versiju, kāpēc sociālo pabalstu izmaksu dēļ varētu bankrotēt bagātās Pierīgas pašvaldības „Rīgas Apriņķa Avīzē” ir sniedzis Latvijas Kredītņēmēju apvienības finanšu jautājumu konsultants Aivars Rudi. Viņš vērš uzmanību uz to, ka banku rīcība, pasliktinot kredītņēmēju līguma nosacījumus un piedzenot parādus, tiešā veidā ietekmē Pierīgas pašvaldību budžetu. Pierīgā tūkstošiem cilvēku par banku aizdotiem līdzekļiem iegādājušies īpašumus, taču liela daļa no viņiem saistības ar banku vairs nespēj pildīt un palīdzību meklē pašvaldībās.
„Cilvēki netiek galā, parādu piedzinēji un tiesu izpildītāji prasa savu, bet cilvēki vēršas pašvaldībās ar lūgumu piešķirt sociālo pabalstu, kas viņiem arī tiek piešķirts. Iznāk absurda situācija, jo pašvaldības, sniedzot palīdzību saviem iedzīvotājiem, faktiski baro mūsu komercbankas.
Cilvēki izmisumā atsakās no citiem maksājumiem, visbiežāk tie ir komunālie maksājumi, ko nodrošina pašvaldības uzņēmumi, tāpat cilvēki nevar samaksāt nekustamā īpašuma nodokli. Pēcāk cilvēki pašvaldībās meklē sociālo palīdzību. Tā pašvaldības cieš visvairāk,” klāsta Rudi.
