Eiropas policisti draud Latviju izslēgt no Šengenas. Esot šokēti par mūsējo nabadzību

­

Pagājušajā mēnesī „Euro COP” valde apmeklēja Latviju un bija šokā par šeit ieraudzīto, raksta „Neatkarīgā Rīta Avīze” (NRA). Vislielākais šoks esot bijis par ierindas policistu nabadzību, proti, faktu, ka ap 300 policistu noformējuši sev trūcīgās personas statusu. Arodorganizācijas pārstāvji nespēj saprast, kā Eiropas policists var būt trūkumcietējs. Vasarā paredzēta atkārtota vizīte, lai pārliecinātos, kā Iekšlietu ministrija pildījusi organizācijas rekomendācijas. Ja progresa nebūs, „EuroCop” varētu rosināt izslēgt Latviju no Šengenas zonas.

Mūrniece sola atlaist policistus, bet Latvijā trūkst ap 250 policistu

Tomēr jāteic, ka tie pagaidām ir gluži simboliski draudi. Pirmkārt, šāds ierosinājums nevienam nav juridiski saistošs, bet otrkārt, Eiropas Savienībai nemaz nav izstrādāts mehānisms Šengenas līgumvalstu izslēgšanai. Ja „Euro COP” ierosinājumu ņems vērā, tad tas būs vēl nebijis precedents.

Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Ilze Pētersone NRA šīs arodbiedrību aktivitātes NRA nodēvēja par „absolūti abstraktu pļāpāšanu”. „Policijas darba apstākļi ir nacionālā atbildība. Protams, mēs esam sarūgtināti, ka šobrīd nav iespējas investēt un pacelt algas. Taču tas nevar izraisīt kādas starptautiskas juridiskas sekas,” skaidroja valsts sekretāre.

Tomēr Iekšlietu ministrija pārmaiņas sola. Pašlaik turpinās policijas struktūras un darbinieku slodžu izvērtēšana. Ministrijā šo jautājumu risināšanai izveidota speciāla darba grupa. Priekšlikumi iekšlietu iestāžu amatpersonu atlīdzības reformai un darba kvalitātes uzlabošanai ir jāiesniedz līdz šī gada 1. jūnijam.

­

Demisionējusī, taču līdz jūnijam vēl strādājošā iekšlietu ministre Linda Mūrniece portālā esmaja.lv izsakās, ka labiem darbiniekiem algas tiks celtas, atlaižot „sliņķus un likumpārkāpējus. (..) Tie, kas strādā, par savām vietām nebaidās, jo zina, ka viņi tiek augstu vērtēti.”

Reālā situācija gan liecina par ko citu. Policija savas funkcijas nespēj pildīt pilnā apjomā, bet likumsargu algas ir niecīgas. Latgalē un Vidzemē, kur valda lielāks bezdarbs, Valsts policijā vakantas ir tikai pa trim policistu vietām. Cilvēki ir ar mieru darīt jebko – ka tikai ir darbs. Savukārt Zemgalē vajadzīgs ap 30 policistu, Kurzemē – ap 60, bet Rīgas reģionā visvairāk – pāri 160.

Latvijas Apvienotās policijas arodbiedrības viceprezidents Andris Stepanovičs teic, ka situācija iekšlietu resorā ir dramatiska. To īpaši pasliktinājusi pāreja no 24 stundu maiņu darba uz 12 stundām. Tiem policistiem, kas strādā vēl kādos citos darbos, tos attiecīgi esot grūtāk salāgot, un, ja jāizšķiras par darbu policijā vai, piemēram, apsardzē, priekšroka tiekot dota pēdējam. Tur vairāk maksā.

Ja citās profesijās darbs ir pieejams un atalgojums augstāks, kāpēc lai kāds vēlētos, piemēram, tupēt pa nakti pie izolatora būdas par 200 latiem mēnesī.

Visi uz Īriju – gan apsūdzētais un liecinieki, gan izmeklētājs

Par to, ka situācija Valsts policijā ir dramatiska liecina policistu NRA stāstītais par viņu darba apstākļiem. Piemēram, Ventspils iecirknī nedarbojas īslaicīgās aizturēšanas izolators, jo vienkārši nav, kas to sargā.

Daudzu krimināllietu izskatīšana buksē, jo apsūdzēto piemēram bēgt uz Īriju seko arī izmeklētāji.

Kāds Vidzemē strādājošs prokurors NRA aprakstīja kādu visnotaļ kuriozu situāciju viņa pārraudzītajā policijas iecirknī: „Tur nav neviena izmeklētāja, kas būtu nostrādājis kā es – vismaz septiņus gadus. Kadru mainība ir milzīga. Jauns cilvēks atnāk strādāt policijā, paņem sev kredītu bankā, drīz saprot, ka te nekas nespīd, un iet projām. Bet viņa vietā nāk nākamais jaunais cilvēks, un drīz vien arī viņš viļas. Protams, tā strādājot, rezultāts ir neapmierinošs.”

Kādā dzīvokļa apzagšanas lietā prokuroram nācās saskarties ar bēdīgi kuriozu situāciju. Vispirms uz Īriju aizbraucis apsūdzētais, tad viņa piemēram sekojuši liecinieki, un visbeidzot izrādījās, ka arī no darba policijā aizgājušais izmeklētājs liecināt tiesā jāaicina ierasties no Īrijas. Atrast viņu tā arī nav izdevies.

­­