Bezjēdzīgi veicinot dzimstību, Latvijas nākotne būs dzērāji
Sabiedrība

Bezjēdzīgi veicinot dzimstību, Latvijas nākotne būs dzērāji

Jauns.lv

Valsts sociālā politika veicina dzimstību sociāli neadekvātu, degradētu cilvēku vidē, uzskata psihoterapeits, seksologs un pārmaiņu treneris Artūrs Šulcs.

Bezjēdzīgi veicinot dzimstību, Latvijas nākotne bū...

Turpretim sociāli atbildīgi cilvēki, kas maksā nodokļus, nav motivēti radīt bērnus, jo no saviem valstij samaksātajiem nodokļiem viņi vajadzības gadījumā nesaņems adekvātu daļu – viņu nodokļi būs aizgājuši dzērāju bērnu uzturēšanai.

Tikmēr demogrāfs Ilmārs Mežs prognozē, ka šogad Latvijā pasaulē nāks vēl par 6% mazāk bērnu nekā pērn. Salīdzinājumam 2010. gadā piedzima par 5% mazāk bērnu nekā gadu iepriekš. Lai kaut nedaudz apturētu tautas izmiršanu, vajadzētu, lai pasaulē nāk apmēram divas reizes vairāk bērnu. Šogad pasaulē nāks 18 000 mazuļu, bet vajadzīgi apmēram 35 000.

Bērni jādzemdē atbildīgiem cilvēkiem

Galvenā problēma ir tajā, ka valsts šobrīd nodarbojas ar dzīvsvara vairošanas veicināšanu, turpina Šulcs. “Valstij ir precīzi jāformulē demogrāfiskās politikas mērķi un ikvienā politikas plānošanas dokumentā liela nozīme ir katram vārdam. Tātad, jāsaprot kādā virzienā mēs gribam iet, kādās iedzīvotāju grupās veicināt dzimstību un kādu redzēt rezultātu – jebkādiem līdzekļiem vairot masu, dzīvsvaru, vai otra alternatīva – bērnus dzemdē tie, kas spēj viņus uzturēt, kuriem ir sociālais statuss, ekonomiskie, emocionālie, zināšanu resursi un pilsoniskais briedums. Tātad, manuprāt, dzimstība būtu jāveicina nodokļu maksātāju vidū, nevis tādu cilvēku, kas kā bioloģiskās mašīnas iznēsā un pēc deviņiem mēnešiem dabū laukā vienalga kādā stāvoklī, ar vienalga kādu veselību,” saka Šulcs. Viņš norāda, ka Latvijā ir izveidojies milzīgs iedzīvotāju slānis, kas gadu uz gadu dzīvo no pabalstiem, pat nedomā strādāt, visi saņem kaut kādas invaliditātes pensijas.

“Mums ir veselas invalīdu un dzērāju dinastijas, padomājiet, cik viņi izmaksā valstij, bērni nonāk valsts institucionālajā aprūpē un vēlāk turpina vecāku dzīvesveidu. Viņi nav gaidīti, mīlēti bērni, viņi visu mūžu paliks sociālo dienestu klienti.” Šulcs saka, ka nav jāpriecājas, ka pabalstu saņēmējiem sadzimuši pieci bērni. Ir vajadzīgi pozitīvi stāsti par cilvēkiem, kas bērnu rada kopīgi vienojoties, uz mīlestības un pozitīvu jūtu pamata, kuriem ir resursi uzturēt bērnu, rūpēties, bet nav jāpriecājas, ja bērns rodas bezsakarīgi, “tā gadījās, un tagad valstij par mums jārūpējas” formā.

Jautājums aborta pretiniekiem

Šulcs uzskata, ka nenāktu par sliktu mainīt attiecību formu tradicionālajās ģimenēs un sabiedrības attieksmi pret ārlaulības attiecībām. “Latvijā ir daudz kārtīgu, gudru, skaistu sieviešu reproduktīvajā vecumā un daudz degradējušos vīriešu. Sieviete ar izglītību un sociālo statusu nedzemdēs bērnu no panīkuša, nabadzīga, neko sasniegt nespējuša vīrieša. Tajā pašā laikā ir labas ģimenes, kurās ir šī jaunā forma: viens laulātais grib bērnus, otrs nē, un abiem ir tiesības. Piemēram, sieviete negrib vairāk kā divus bērnus, bet vīrietis ir gatavs atteikties no trešās automašīnas un ceļojuma uz Havaju salām, lai laistu pasaulē vēl divus bērnus. Kāpēc atklāti nevienoties, ka bērnu pasaulē laiž cita sieviete? Mana seksologa pieredze rāda, ka, gadījumā, ja cilvēki spēj vienoties un ir atklāti viens pret otru, nevienam mazāk nepaliek, šādas attiecības ir iespējamas, ja maina uzvedības un uztveres modeli. Tādējādi tiktu mainīta demogrāfiskā situācija sociāli pozitīvu cilvēku vidū.”

Runājot par nodokļu maksāšanas politiku, pārmaiņu treneris atgādina senu patiesību, kas darbojas gan individuālā, gan valsts līmenī, proti, tu nevari neko ņemt laukā no ledusskapja, ja neesi tajā neko ielicis. “Tas nozīmē, ka tu vari prasīt no valsts, ja esi maksājis nodokļus – licis ledusskapī, bet ja neesi – neko nevari prasīt. Es runāju par cilvēkiem darba spējīgā vecumā. Šobrīd ir sajūta, ka sociālais budžets tiek notriekts, iztērēts tam, lai neadekvāti cilvēki varētu turpināt savu bezmērķīgo dzīvesveidu.” Šulcs uzskata, ka sociālais budžets būtu jāpārstrukturē par labu cilvēkiem, kas maksā nodokļus. Vēl viens jautājums par ko būtu plaši jādiskutē, ir adopcija, kas jāgaida vairāk nekā gadu. “Attīstītajās valstīs bērni valsts aprūpē uzturas ļoti īsu laiku, bet pie mums tā ir liela problēma. Turklāt, ja visu laiku tiek veicināts, ka dzērāji tikai rada un rada bērnus, tas ir strupceļš. Bet aborta pretiniekiem es gribētu pavaicāt, kādu atbildību viņi ir uzņēmušies paši, cik bērnus adoptējuši vai paņēmuši aizbildniecībā?”

Evija Hauka / Foto: Shutterstock