Kūlas dedzinātāji izraisījuši šogad pirmo meža ugunsgrēku
Aizvadītajā diennaktī, laikā no 14. aprīļa plkst.6.30 līdz 15. aprīļa plkst.6.30, Latvijā dzēsti 37 kūlas ugunsgrēki, turklāt Daugavpils novada Naujenes pagastā, visticamāk, tieši no kūlas dedzināšanas izcēlies arī šogad pirmais meža ugunsgrēks.
Kā pastāstīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) preses pārstāve Viktorija Šembele, vakar plkst.14.05 tika saņemta informācija, ka Daugavpils novada Naujenes pagastā deg meža jaunaudze. Līdz ugunsgrēka vietai nebija iespējams piekļūt ar automašīnu, tāpēc ugunsdzēsēji dzēšanu veica ar roku rīkiem.
Kopējā jaunaudzes degšanas platība bija 7000 kvadrātmetru. Iespējams, ugunsgrēks jaunaudzē izcēlās tieši no kūlas dedzināšanas, pieļauj ugunsdzēsēji.
Vakar kūla visaktīvāk dedzināta Rīgas reģionā, kur reģistrēti 13 pērnās zāles degšanas gadījumi, kā arī Latgalē, kur fiksēti 11 šādi ugunsgrēki, turklāt tie visi izcēlušies Daugavpilī vai Daugavpils apkaimē. Piemēram, ceturtdien pēcpusdienā Daugavpils ugunsdzēsējiem vienlaikus nācās dzēst sešus kūlas ugunsgrēkus.
Kā pastāstīja Šembele, tieši Daugavpils šogad ierindojas "kūlas dedzinātāju pilsētu topa" pirmajā vietā. Tur šopavasar reģistrēti jau 57 kūlas ugunsgrēki. Otro vietu šajā topā ieņem Rīga ar 40 kūlas ugunsgrēkiem, bet trešo vietu - Liepāja ar 24 kūlas ugunsgrēkiem.
Kā liecina VUGD operatīvā informācija, šopavasar valstī kopumā fiksēti jau 242 pērnās zāles dedzināšanas gadījumi. VUGD atgādina, ka, dedzinot kūlu, cilvēki apdraud gan savu, gan arī apkārtējo īpašumu, veselību un pat dzīvību. Pēdējos gados kūlas ugunsgrēkos cilvēki gan nav gājuši bojā, taču daudzi ir cietuši.
Kā uzsver ugunsdzēsēji, pērnā zāle tiek dedzināta tikai tajās vietās, kur rudenī tā nav nopļauta. Tomēr kūlas dedzināšana nav pareizais veids, kā sakopt neapsaimniekotās un nesakoptās teritorijas.
Ministru kabineta "Ugunsdrošības noteikumi" paredz, ka ikvienas personas pienākums ir nepieļaut ugunsgrēka izcelšanos vai darbības, kas var novest pie ugunsgrēka. Noteikumu 20. punkts paredz, ka objekta teritorija sistemātiski jāattīra no degtspējīgiem atkritumiem, bet ap ēkām desmit metrus plata josla jāattīra no sausās zāles un nenovākto kultūraugu atliekām. Cita starpā minētajā normatīvajā aktā noteikts, ka zemes īpašnieks (vadītājs) veic visus nepieciešamos pasākumus, lai objekta teritorijā nenotiktu kūlas dedzināšana. Par kūlas dedzināšanu fiziskām personām draud naudas sods no 200 līdz 500 latiem vai pat administratīvais arests uz laiku līdz 15 diennaktīm. To nosaka Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 179.pants "Ugunsdrošības prasību pārkāpšana", kurā cita starpā paredzēta atbildība tieši par kūlas dedzināšanu. Par šajā pantā minētajiem pārkāpumiem iedzīvotājus var sodīt gan policija, gan arī ugunsdzēsēji.
