Meksikas seriālu zvaigzni no vecuma glābj sekss
Šarmantais aktieris Osvaldo Rioss ir ne tikai pašlaik TV3 demonstrētā meksikāņu seriāla „Mīlestības uzvara” zvaigzne (Osvaldo Sandovāls, Viktorijas mīļotais). Viņš ierakstīts Ginesa rekordu grāmatā kā vienīgais Latīņamerikas aktieris, kura televīzijas seriāli ir pārdoti vairāk nekā 100 valstīs un tulkoti 32 valodās.
Skaistais un iznesīgais Osvaldo, kurš seriālā atveido Viktorijas Rufo varones mīļoto, dzimis Puertoriko mazā ciematiņā. Tagad viņš filmējas gan savā dzimtajā zemē, gan Spānijā un arī Meksikā, kuru pats dēvē par Latīņamerikas Holivudu ar ļoti attīstītu televīzijas seriālu industriju. Aktieris nesen ir iegādājies māju Akapulko un jaunā televīzijas seriāla „Mīlestības uzvara” filmēšanas starplaikos dodas turp atpūsties. Osvaldo ir apbrīnojams cilvēks, jo, neskatoties uz gūto slavu, kā atzīst draugi, viņš ir ļoti vienkāršs.
Aktieris savos 50 gados ir ļoti apmierināts ar dzīvi, laimīgs un izbauda visas sniegtās iespējas. Viņš kādā intervijā pat atzīstas, ka pašlaik jūtas daudz labāk nekā pirms 20 gadiem. „Kaut man ir piecdesmit, es nezinu, ko tas nozīmē, jo jūtos kā trīsdesmitgadnieks.
Piedāvājam interviju ar Osvaldo Riosu, kas nesen sadarbībā ar TV3 ekskluzīvi publicēta žurnālā „Rīgas Viļņi”.
Divdesmit trijos darba gados man nebija nācies tēlot aktieri. Viņš savos piecdesmit gados izskatās lieliski, fani Sandovālu dievina. Viņš mīl savu sievu, ar kuru kopā ir jau divdesmit gadus.
Melodrāmas sižets risinās noslēgtā vidē. Viņš mīl savu sievu, bet, tā kā nesaņem pretmīlestību un nepieciešamo maigumu, jo viņa ir ļoti nodevusies darbam, tad viņš sper sānsoļus. Tā notiek daudzās ģimenēs.
Es nevarēju atteikties. Kad mēs filmējām „Apskauj mani”, mēs lieliski sapratāmies un kļuvām par tik labiem draugiem, ka es pat biju liecinieks viņas kāzās. Viktorija ir dzīva leģenda, viņa pašlaik ir skaistāka nekā jebkad.
Es šo iespēju strādāt kopā ar Salvadoru uztveru kā privilēģiju. Viņš uzmana visas detaļas, nokomplektē ļoti labu aktieru grupu. Šajā seriālā es strādāju kopā ar cilvēkiem, kurus ļoti cienu – Ēriku Buenfilu, Danielu Romo, Viktoriju Rufo, kā arī ar Djego Oliveru, izcilu argentīniešu aktieri, Viljamu Levi un Maiti Peroni.
Es jūtos kā trīsdesmitgadnieks. Es nezinu, kas ir vecums, jo pašlaik jūtos daudz labāk nekā pirms divdesmit gadiem. Nupat divarpus stundas pavadīju sporta zālē, stundu veicu kardiovaskulāros vingrojumus, es jūtos labāk nekā jebkad. Man palika piecdesmit gadi, bet es tos nejūtu.
Nē, jo es skatos uz saviem vecākiem – manam tēvam ir 80 gadi, un viņš ir vesels. Tāpēc es saku – tā ir personīgā attieksme. Mans tēvs katru dienu strādā fermā, viņš trīsdesmit astoņus gadus bija jūrnieks. Mana mamma savos 82 gados katru dienu noiet vairākus kilometrus. Ja paskaties uz maniem brāļiem un māsu (mēs esam trīs vīrieši un viena sieviete, es esmu vecākais vīrietis, bet otrais bērns ģimenē), visi izskatās lieliski un dzīvespriecīgi.
Mans tēvs, kurš mani audzināja, Kenijs Sančess jau nomira. Mans bioloģiskais tēvs jūrnieks vēl ir dzīvs. Kenijs bija dzīvespriecīgs cilvēks, kurš dzīvoja tā, kā gribēja. Pēdējos dzīves gados viņš zināja, ka nedrīkst dzert viskiju, jo viņam bija diabēts, bet kādu dienu man teica: „Osvaldo, kā lai sev liedzu viskiju, labu gaļas gabalu, kā lai es sev to liedzu. Jebkurā gadījumā kādu dienu mēs nomirsim.” Viņš izvēlējās dzīvot mazāk, bet tā, kā gribēja. Viņš bija piecdesmito gadu dziedātājs Ņujorkā. Viņam bija savs trio, bieži brauca uz Meksiku, dziedāja Akapulko laiviņās.
Jā, es piedzimu Karolīnas ciematiņā Puertoriko, mūsdienās tā jau ir industriāla pilsēta. Es ilgi dzīvoju laukos, jo manam bioloģiskajam tēvam ir kafijas audzēšanas plantācijas Puertoriko rietumos. Visas vasaras es pavadīju tur. Bērnībā man daudz kā trūka. Vecāki izšķīrās, kad man bija četri gadi. Mans īstais tēvs – jūrnieks – nekad nebija mājās. Kaut mamma smagi strādāja, lai mums nekā netrūktu, mēs dzīvojām ļoti pieticīgi. Līdz ar to agri sāku strādāt. Bērnībā iznēsāju avīzes, tīrīju pagalmus, spodrināju apavus Rio Piedras tirgus laukumā. Kad manā dzīvē ienāca patēvs, viņš strādāja mazā mūzikas veikaliņā, kura specializācija bija trio mūzika. Viņš pārdeva arī instrumentus, un tur deviņu gadu vecumā es iepazinu ģitāru. Studēju mūziku un psiholoģiju, pirms kļuvu par aktieri. Apguvu ģitārspēli, basģitāru, stīgu instrumentus, perkusijas, man padevās arī aktiermeistarība, jo mūziķiem ir talants pārtulkot emocijas ritmā.
Tā ir svētība. Un es nedomāju, ka vēlreiz būšu tēvs. Tas nāca dabiski un spontāni. Mēs nepilnu mēnesi satikāmies ar Kasianu, kaut esam pazīstami jau daudzus gadus, un pēkšņi viņa palika stāvoklī. Viņa ir brazīliete. Beidzot mēs varējām pamest Maiami.
Tas ir visai amizanti. Es gandrīz septiņus gadus viņu apbrīnoju, bet viņa bija precējusies. Kad Kasiana izšķīrās, mēs nejauši satikāmies kādā ceļojumā. Viņa strādāja trenažieru zālē Maiami, uz kuru es gāju sportot. Kādu dienu Kasiana ieradās ar tādu sejas izteiksmi, kāda parasti ir vientuļām sievietēm, un beidzot piekrita aiziet ar mani pusdienās. Kādu laiku mēs satikāmies. Es aizbraucu uz Meksiku filmēties un uzaicināju arī viņu. Kasiana atbrauca ciemos, un, kad pēc trim nedēļām devās prom, viņa jau bija stāvoklī. Gandrīz kā ziepju operā. Neviens no mums neatbalsta abortu, tāpēc mēs sākām dzīvot kopā un attīstīt mūsu attiecības kā pāris.
Četras reizes. Tagad dzīvoju kopā ar sava bērna māti, bet neesam parakstījuši dokumentus. Man ir veicies, ka ar bijušajām sievām mums ir lieliskas attiecības. Es viņas apbrīnoju, viņas ir manu dēlu mātes.
Karmena Dominiči, „Univision” bijusī žurnāliste. Osvaldo Gabriels ir Žeraldīnes Fernandesas, puertorikāņu aktrises, dēls. Un vēl ir mans jaunākais dēls, kuru dzemdējusi Kasiana. Man šī ir kā dubulta svētība, jo viņa ir ne tikai skaista, burvīgs cilvēks, bet arī pasaules čempione triatlonā.
Vislabākie vērtētāji ir bērni. Ja viņi publiski pasaka, ka esi labs tēvs, nekas cits to neatsver. Mana lielākā prioritāte dzīvē ir mani dēli, tad – mani vecāki.
Kad esmu kopā ar ģimeni, es to izbaudu. Kad mīlu kādu sievieti, esmu viņai uzticīgs. Kāpēc veidot nopietnas attiecības, ja neesi spējīgs cienīt savu partneri un veidot šīs attiecības? Tad jau labāk palikt vienam. Dienā, kad vairs nespēj cienīt savu partneri, īpaši, ja viņa ir tava bērna māte, tad esi atklāts. Laika posmos, kad biju viens, es biju visai nerātns.
Es jūtos priviliģēts, ka varu strādāt aktiera darbu. Meksika ir kā Latīņamerikas Holivuda. Šī ir vieta, kur notiek pats labākais, kur ir ļoti attīstīta kinoindustrija, kur ciena mākslu un tāpēc ar to var pelnīt iztiku. Esmu jau izlēmis, ka palikšu dzīvot Meksikā.
Jā, starp trīsdesmit un četrdesmit gadiem. Tas bija visai spraigs periods. Es daudz ceļoju, man nebija laika sev. Tajā laikā es daudz aizrāvos ar seksu.
Nē, narkotikas gan ne. Es vienmēr šai ziņā esmu bijis ļoti šķīsts. Spānijā Pantoha man iemācīja dzert labu vīnu. Viņa mēdza teikt: „Kā tu vari ēst labu šķiņķi, uzdzerot limonādi?” Man nekad nav bijuši kaitīgi ieradumi. Alkohols mani neinteresē. Iespējams, kad eju izklaidēties, iedzeru tekilu, bet ne vairāk par pāris glāzītēm. Mans vienīgais kaitīgais ieradums ir labi paēst.
Agnija Anča/Foto: publicitātes
