Kad beidzot izbeigs nejēdzības ar KNAB?
Tā vietā, lai cīnītos ar korupciju, viņi grauj Latvijas tēlu un apmelo viens otru, par ieilgušo konfliktu Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) saka politologs Filips Rajevskis.
KNAB iekšējie konflikti starp biroja priekšnieku Normundu Vilnīti un iestādes darbiniekiem, kas sākās 2010. gada pavasarī, jau labu laiku ir izgājuši ārpus biroja robežām. Tuvākajā laikā Ministru kabineta izveidota komisija ģenerālprokurora Ērika Kalnmeiera vadībā vērtēs KNAB priekšnieka atbilstību amatam un sniegs Ministru kabinetam atzinumu, vai ir pamats Vilnīša atbrīvošanai no amata. Tālāk Ministru kabinets apstiprinās komisijas ieteikumu Saeimai vai arī lems citādi.
KNAB trūkst politiskās virsvadības
Politologs uzskata, ka publiskie strīdi parāda, ka birojam trūkst politiskās virsvadības. „Ja runājām par biroja atkarību no politiskās vides, lūk, tagad redzam, ka neviens neuzņemas atbildību par notiekošo un nepieņem politisku lēmumu.” Pēc viņa domām, tieši premjeram būtu jāpieliek punkts šai apkaunojošajai epopejai. „Nu jau ir tā, ka konfliktā iesaistītie apmelo viens otru, katrs saka kaut ko citu un seku tam nav nekādu. Iestāde, kurai būtu jācīnās ar korupciju, pati ir iztrupējusi. Premjeram pēc iespējas ātrāk tam ir jāpieliek punkts, nevis jāturpina liet eļļu ugunī. Šobrīd jau jebkurš risinājums ir labs.”
Vilnīša atbalstītāji uzpūš konfliktu
Turpretim Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainārs Latkovskis (Vienotība) uzskata, ka šādi strīdi demokrātiskā valstī ir tikai normāli un apgalvojumi, ka KNAB darbs ir paralizēts neatbilst patiesībai. Jautāts kā izskatītos, ja šāds konflikts izceltos starp FIB šefu un biroja darbiniekiem, kas visu laiku skrietu uz Balto namu, Latkovskis atbild: „Amerikā aģentūru un administrācijas starpā arī ir strīdi, tikai pie Lukašenko nestrīdas. Ir tādi, kas mēģina apgalvot, ka KNAB darbs ir paralizēts, bet rezultāti un aizturēšanas ir.” Latkovskis nepiekrīt Rajevska apgalvojumam, ka KNAB konflikts grauj Latvijas tēlu. Viņaprāt, ārzemēs nevienu neinteresē, kas notiek kādā Latvijas iestādē. „Ir sajūta, ka tie, kas atbalstīja Vilnīša iecelšanu, uzpūš milzīgu konfliktu. Tagad ir speciāla komisija, kas vērtē KNAB priekšnieka atbilstību amatam, un tad jau redzēsim, kas atklāsies. Neuzskatu, ka šai iestādei jābūt stingrā izpildvaras pakļautībā, tai jābūt maksimāli neatkarīgai.”
Strīdi degradē KNAB reputāciju
Komisijas sekretārs Kārlis Seržants (ZZS) atzīst, ka konflikts degradē biroja reputāciju un darbu neveicina, tomēr „galīgi nomiris” tas neesot. Strīdi neveicinot sabiedrības uzticēšanos KNAB un tas apgrūtinot informācijas iegūšanu. „Cilvēki aizvien mazāk nāk uz pieņemšanām, jo netic, ka biroja darbiniekiem ir laiks nodarboties ar ko citu un izmeklēt noziegumus.” Zaļo un zemnieku savienība definējusi, ka gadījumā, ja komisija Vilnīša darbībās saskatīs likuma pārkāpumus nevis vienkārši neizdarību, tad iestāsies par viņa atstādināšanu no amata.
Konflikts beigsies, kad nomainīsim premjeru
Saeimas deputāts un komisijas loceklis Jānis Ādamsons (SC) uz jautājumu, kad beigsies ieilgušais konflikts KNAB, atbild lakoniski: „Tad, kad nomainīsim premjeru.”
Viņš turpina: „Negribu aizstāvēt nevienu no pusēm, bet cirks beigsies, kad būs normāls premjers, kas spēj pieņemt adekvātus lēmumus. Pamati konfliktiem tika ielikti jau dibinot institūciju ar motivāciju izpatikt rietumiem, parādot cik labi mēs cīnāmies ar korupciju. Vienu noziegumu veidu izrāva no juridiskā lauka un nodeva institūcijai, kas nevienam nepakļaujas. Situācija, kad valstī nav vertikālas varas, noved pie bardaka. KNAB strādā neefektīvi un muļķīgi. Politiķi cīnās par ietekmes sfērām un specdienestos cenšas ielikt savus cilvēkus, lai apkarotu konkurentus. Šobrīd atbildība gulstas uz premjeru.”