Auto sadursmes ar dzīvniekiem izmaksājušas 360 000 latu
Sabiedrība

Auto sadursmes ar dzīvniekiem izmaksājušas 360 000 latu

Jauns.lv

Pērn autovadītājiem sadursmes ar dzīvniekiem nodarījušas 360 000 latu lielus zaudējumus. Visbiežāk auto saskrējies ar stirnām (katrs trešais gadījums), otrajā vietā ir sadursmes ar suņiem (14%).

Auto sadursmes ar dzīvniekiem izmaksājušas 360 000...

­

• Pērn dzīvnieku izraisītās avārijās autoīpašniekiem nodarīti zaudējumi par aptuveni 360 000 latiem.
• Pērn dzīvnieku izraisītās avārijās autoīpašniekiem nodarīti zaudējumi par aptuveni 360 000 latiem.

2010. gadā uz Latvijas ceļiem notikušas apmēram 600 automašīnu sadursmes ar dzīvniekiem. Avārijās galvenokārt bojātas automašīnu priekšējās restes, motora pārsegi un priekšējie spārni, liecina apdrošināšanas kompānijas „Balta” apkopotie dati. KASKO apdrošināšanās no dzīvniekiem cietušajiem autoīpašniekiem kopumā ir izmaksāti 360 000 latu.

Trīs gadu laikā – zaudējumi 1,7 miljons latu

Valsts policijā 2010. gadā reģistrēti 330 ceļu satiksmes negadījumu, kurus izraisījuši dzīvnieki. Tajos cietuši 23 autovadītāji, bet viens – gājis bojā. Tomēr pieprasījumu pēc apdrošināšanas ir divas reizes vairāk. „Balta” Atlīdzību daļas direktora vietnieks Ingus Savickis to skaidro ar to, ka ne vienmēr par negadījumu tiek ziņots policijai.

Četri, pieci procenti no KASKO apdrošināšanas izmaksām ir par transportlīdzekļa sadursmi ar dzīvnieku  Vidējā izmaksājamā kompensācija bija ap 550 latiem. Lielākie zaudējumi pērn 12 tūkstošu latu apmērā tika nodarīti kādai „Mercedes-Benz Sprinter” automašīnai, tai saduroties ar alni. Jāatzīmē, ka gadījumos, kad autovadītāji bija mēģinājuši izvairīties no sadursmes ar dzīvnieku, kā rezultātā bija nobraukuši no ceļa, transportlīdzekļi cietuši daudz smagāk, un vidējā atlīdzība bija gandrīz 3000 latu. Kopumā pēdējo trīs gadu laikā transportlīdzekļiem nodarītie bojājumi pēc sadursmes ar dzīvniekiem pārsniedz 1,7 miljonus latu.

Zvēri visbīstamākie – riesta un medību laikā

Lai arī Latvijas teritorija ir samērā bagāta ar dzīvniekiem (pērn reģistrēti vairāk nekā 14 tūkstoši aļņu, gandrīz 40 tūkstoši staltbriežu, vairāk nekā 67 tūkstoši mežacūku un 186 tūkstoši stirnu), katru gadu ceļu satiksmes negadījumos tiek ievainoti un iet bojā vairāki tūkstoši dzīvnieku. Pērn vairāk nekā trešdaļa no visiem fiksētajiem uzbraukumiem dzīvniekiem bijuši stirnām, savukārt 14% no visiem negadījumiem ir bijusi transportlīdzekļa sadursme ar suni.

„Gadās, ka sadursmēs iesaistīti arī zaķi, lapsas, alņi, mežacūkas, dažkārt pat jenotsuņi, bebri un āpši. Viens no izplatītākajiem gadījumiem ir sadursme ar tā saucamo „mistisko meža zvēru”, pēc kuras dzīvnieks nav identificējams vai atrodams. Transportlīdzekļiem saduroties ar dzīvnieku, pārsvarā tiek bojāti automobiļa priekšējie aizsargstikli, lukturi, restes, spārni, motora pārsegi un vējstikli, smagākos gadījumos arī automobiļu jumti. Turklāt mūsu novērojumi liecina, ka visbiežāk sadursmēs ar dzīvniekiem iekļūst tieši „Toyota” un „Volkswagen” marku automobiļu vadītāji,” stāsta Savickis.

Lai arī ceļu satiksmes negadījumi, saduroties ar dzīvniekiem, notiek visos gadalaikos, vislielākā iespējamība autovadītājam uz ceļa sastapties ar meža dzīvniekiem ir tieši pavasarī un rudenī. Vislielākā dzīvnieku aktivitāte vērojama galvenokārt dzīvnieku riesta, mazuļu dzimšanas, kā arī medību sezonas sākuma laikā, kad tie tiek izbiedēti un ir īpaši tramīgi. Šajos periodos dzīvnieku rīcība ir ļoti neprognozējama. Piemēram, aļņu un briežu riesta laikā septembrī un oktobrī un stirnu riesta laikā jūlijā dzīvnieki ir pilnībā instinktu varā, un viņu parādīšanos uz brauktuves nespēj atturēt pat automobiļu radītais troksnis,” dzīvnieku uzvedību skaidro Valsts Meža dienesta Medību daļas vadītājs Jānis Ozoliņš.

Drošas braukšanas skolas eksperti teic, ka galvenais iemesls tik lieliem zaudējumiem ir tas, ka autovadītāji nepareizi rīkojas brīžos, kad savas mašīnas priekšā ierauga uz ceļa izskrējušu dzīvnieku. Lai izvairītos no sadursmes ar dzīvnieku, autovadītājiem būtiski ir izvēlēties piemērotu braukšanas ātrumu. Braucot cauri mežainiem apvidiem, ieteicams to samazināt un būt īpaši vērīgiem. Tādējādi tiek ne tikai palielināta autovadītāja spēja kontrolēt situāciju un attiecīgi arī transportlīdzekļa manevrētspēja, bet arī neizbēgamas sadursmes rezultātā tiek samazināts kaitējums dzīvniekam, transportlīdzeklim, autovadītājam un pasažieriem.

Kasjauns.lv/ Foto: Shutterstock

 ­