Stankevičs aicina attīstīt brālīgu mīlestību pret katru, ko Dievs ir nolicis ceļā

"Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība!" Kas ir augšāmcelšanās un dzīvība? Dzīvība pirmajā brīdī šķiet vienkāršāk saprotama. Tā nozīmē elpot, kustēties, ieaugt un novecot, priecāties un bēdāties, sapņot, īstenot sevi. Bet ko nozīmē augšāmcelšanās, un kāpēc tās ir sasaistītas kopā?" vaicā Stankevičs.

Lai to izprastu, viņš rosina šajos vārdos meklēt dziļāku jēgu. Dzīvība nenozīmē tikai fizioloģisko eksistenci vien. Cilvēka dzīvībai un līdz ar to arī visai cilvēka dzīvei ir kāda dziļāka jēga. Un tā ir augšāmcelšanās. Cilvēks dzīvo, lai augšāmceltos mīlestības pilnai dzīvei kopā ar Dievu un cilvēkiem.

"Kas man tic, dzīvos, arī ja tas mirs." Katru dienu daudzi mirst fiziski, bet vēl vairāk garīgi, kad viļas tuvos cilvēkos, darbos un iespējās, valstī un taisnīgumā. Garīgā nāve iestājas pamazām, kad tiek ievainota un pazudināta cerība uz prieku, izdošanos, labā uzvaru mūsu dzīvē. Ja garīgā nāve pārņem dvēseli, tad cilvēks reizēm sāk ilgoties arī pēc fiziskās nāves. Vilšanās, vientulība vai bezspēcības izjūta par piedzīvoto netaisnību - ar to ir saskāries katrs. Tātad katrs tādā vai citādā veidā ir nobaudījis garīgo nāvi," skaidro arhibīskaps.

Viņš jautā, kā pārvarēt garīgās nāves izpausmes pašos un sabiedrībā un atgūt ticību tam, ka jau šeit ir iespējama dzīve, kurā pārsvaru pār ļauno ņem taisnīgums un mīlestība.

"Diemžēl Latvijas nākotni apdraud rūgtums un spriedze, kas sakrājusies starp dažādām sociālajām un nacionālajām grupām. Ir svarīgi neļaut šiem ārdošajiem spēkiem ņemt virsroku. Dievs vēlas mums palīdzēt tos savaldīt, bet viņš nelauzīs mūsu brīvo gribu. Tāpēc mūsu nākotne ir atkarīga no tā, ko izvēlēsimies paši. Ja mēs kā tauta gribēsim dzīvot sadraudzībā ar Dievu, tad pagātnes savainojumus viņš pakāpeniski dziedinās. Dievs ilgojas mums palīdzēt dzīvot vienotībā ar viņu un savstarpējā mīlestībā vienam ar otru. Bet tur, kur valda neiecietība, skaudība un vēlēšanās kaitēt otram, tur Dieva gars tiek apbēdināts un atstumts aiziet. Mūsu vidū ir sakrājies tik daudz pāridarījumu, alku pēc taisnības, bet arī pēc atmaksas un atriebības, ka šīs emocijas var viegli izmantot, lai sarīdītu cilvēkus vienu pret otru," stāsta Stankevičs.

Tāpēc ir ļoti svarīgi sevī attīstīt brālīgu mīlestību pret katru, ko Dievs ir nolicis mūsu - bez izņēmuma - ceļā. Augšāmceltā Kristus spēkā mēs varam mīlēt viens otru, kalpot viens otram, stiprināt un atbalstīt viens otru, neskatoties uz visu to, kas ir bijis pagātnē, un to, kas ir šodien, darot visu iespējamo, lai ikviens atbrīvojas no ļaunuma varas, iesaka arhibīskaps.

"Ar vārdiem "Es esmu augšāmcelšanās un dzīvība!" Jēzus aicina ikvienu pievienoties īstajai dzīvei - mīlestības pilnajai dzīvei kopā ar Dievu, kurā cilvēks netiek pazemots, bet, gluži pretēji, paaugstināts, atgūst savu patieso cieņu un iekšējo brīvību, kuru neviens viņam nevar vairs atņemt. Priecīgus Kristus augšāmcelšanās svētkus," novēl Stankevičs.

LETA