Valsts iestādēs vēl var samazināt darbinieku skaitu
Valsts un pašvaldību sektorā vēl ir iespējas optimizēt strādājošo skaitu, intervijā norāda finanšu ministrs Andris Vilks. Viņaprāt, nevajadzētu runāt par algu samazināšanu, bet gan izvērtēt, ko cilvēki tur dara.
Viņš klāstīja, ka 2012.gada budžeta konsolidācijas ietvaros tiek vērtētas izmaiņas valsts un pašvaldību sektorā strādājošo algu fondā un to drīzāk varētu iesaldēt, nevis samazināt. Darbinieku skaitu valsts sektorā varētu samazināt minimāli, piebilda finanšu ministrs, vienlaikus vēršot uzmanību uz to, ka tuvāk rudenim būs redzams, ka konsolidācijas summai ir visas iespējas kļūt mazākai, tādējādi arī spiediens uz šo pozīciju ‒ nodarbināto skaitu un atalgojumu sabiedriskajā pārvaldē ‒, visticamāk, samazināsies.
"Taču jebkurā gadījumā es uzskatu, ka valsts un jo īpaši pašvaldību sektorā tomēr ir iespējas optimizēt strādājošo skaitu, to pārskatīt. Vislabākais veids būtu tāds, ka šeit nevajadzētu runāt par atalgojuma samazināšanu. Taču nodarbināto skaitu un to, ko cilvēki tur dara, varētu vēl pārvērtēt. Ja kopējās tirgus tendences ekonomikā kļūst labvēlīgākas, un izskatās, ka tas tā arī būs, no tiem cilvēkiem, kuru veiktais darbs jeb funkcijas valsts pārvaldē nav tik būtiskas, vajadzētu atteikties," paskaidroja Vilks. Runājot par valsts pārvaldi, ir jāskatās plašāk – gan uz skolotājiem, gan policistiem un ugunsdzēsējiem, sacīja ministrs.
Pēc Vilka teiktā, katrai ministrijai būs uzdevums par noteiktiem procentiem samazināt izdevumus arī lineāri, izvērtējot, kā tas tiks sasniegts. "Lielu griezumu gan vairs nebūs, bet mazākas summas tiks prasītas. Tad arī būs redzams, ko kurš var izdarīt. Ja atceramies šos pēdējos budžeta grozījumus, kas aprīlī tika apstiprināti, arī sākotnēji bija uzdevums samazināt strādājošo skaitu vai darba samaksu. Taču ministrijas tikai daļēji to izpildīja, tas tika izdarīts tikai atsevišķās jomās, bet principā tika atrasta cita iespēja, kā samazināt izdevumus. Līdzīgs uzdevums būs arī tagad – paskatīties, no kā var atteikties. Tas nebūt uzreiz nenozīmē, ka cilvēki būs jāatlaiž. Es pieļauju, ka ir vēl kaut kādas rezerves citās vietās," viņš informēja.
Tiesa, salīdzinot dažādus rādītājus – sākot ar skolotāju un beidzot ar policistu skaitu – Latvijā un citās Baltijas valstīs, īpaši paskatoties Igaunijas pieredzi, atšķirības ir ļoti lielas, piebilda ministrs. "Mums ir daudz vairāk cilvēku, bet algas mums ir mazas. Līdz ar to ir iespēja algas pat šajās jomās nesamazināt, bet drīzāk pat tuvākajā nākotnē celt," viņš minēja un piebilda, ka diez vai ļoti kardinālas izmaiņas būs jau nākamā gada budžetā.
"Pārmaiņas drīzāk būs ļoti mazas, jo es neredzu, ka, piemēram, izglītības ministrijai būtu gatava vīzija, cik daudz skolotājiem ir jābūt uz noteiktu skaitu skolēnu. Lai, piemēram, uz vienu skolotāju būtu 12 vai 15 bērnu, nevis desmit, kā tagad. Vai arī, piemēram, mūsu policistu skaits būtu pielīdzināts tam rādītājam, kāds ir Igaunijā, jo arī tur mums ir lielas atšķirības. Līdz ar to, kā jau minēju, šajās nozarēs arī nākamgad, visticamāk, būs konsolidācija, bet tā, protams, nevar būt tāda, kāda tā bija iepriekšējos gados. Tā būs salīdzinoši nebūtiska, bet tā tiks prasīta," klāstīja Vilks.
Valdība ar aizdevējiem aprīļa vidū vienojās par provizorisko konsolidācijas apmēru 2012.gada budžetā, kas būs 150–180 miljoni latu. Savukārt darbs pie konkrētiem konsolidācijas pasākumiem vēl turpinās.
