Bijušais teātra direktors Līnis: „Esam nosmērēti ar dubļiem līdz mūža galam”
Par dienests stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu apsūdzētais bijušais Dailes teātra direktors teic, ka pēc likuma burta viņš ir „nācijas lielākais ienaidnieks”, bet reāli viņš ir ietaupījis pamatīgu naudu.
Kasjauns.lv jau rakstīja, ka prokuratūra uzrādījusi apsūdzības pašreizējam Latvijas Nacionālā teātra direktoram Ojāram Rubenim un bijušajam Dailes teātra direktoram Aivaram Līnim saistībā ar savstarpēju, iespējams, nelikumīgu līgumu slēgšanu.
Viņiem uzrādīta apsūdzība par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, par ko var sodīt ar brīvības atņemšanu līdz astoņiem gadiem vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.
Saskaņā ar apsūdzību toreizējais Dailes teātra valdes loceklis Līnis 2009.gada pavasarī uz diviem mēnešiem par 2000 latiem nelikumīgi noslēdzis uzņēmuma līgumu ar Latvijas Nacionālo teātri Rubeņa personā. Līgums noslēgts par vadības un konsultatīvo pakalpojumu sniegšanu Latvijas Nacionālajam teātrim uzņēmējdarbības stratēģiskā plānošanā un organizēšanā, teātra darbības iekšējo un ārējo risku apzināšanā un priekšlikumu izstrādāšanā šo risku vadībai ekonomiskās krīzes apstākļos, kuru risināšana ietilpa Rubeņa kā teātra valdes locekļa pienākumos.
Tā dēļ Līnis, pēc prokuratūras uzskata, nelikumīgi guvis 2000 latu ienākumus.
„Vēl jau ķēdes nežvadz”
Līnis portālam nra.lv saka: „Vēl jau ķēdes nežvadz un uz cietumu neved. Domāju, ka te nav runa par reālu brīvības atņemšanu, bet naudas sodu vai piespiedu darbiem. Tomēr ar dubļiem esam nosmērēti līdz mūža galam.”
Līdz mēneša beigām apsūdzētajiem dots laiks savas pozīcijas pamatošanai, pēc tam prokurore Velta Zaļūksne lems, vai lietu nodot tiesai.
„Es jau prokurorei teicu – ja divu lielu teātru direktori būtu gribējuši veikt kriminālas darbības ar mērķi iedzīvoties, tad nebūtu tik lieli idioti, kā iznāk šajā gadījumā, bet būtu bīdījuši shēmu shēmas. Mēs pat nemēģinājām slēpt, ka veicām darbu, kas nebija mūsu tiešajos pienākumos, un līdz ar to slēdzām līgumus un saņēmām samaksu. No burta viedokļa esam nācijas lielākie ienaidnieki, taču reāli teātriem ietaupījām pamatīgu naudu,” saka Līnis un uzsver, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja rīcībā ir arī oficiāls dokuments, kas apliecina, ka konsultāciju dēļ Nacionālais teātris ietaupījis noteikta apjoma līdzekļus.
„Bija divi varianti – zagt vai nopelnīt”
Atbildot uz „ Neatkarīgās Rīta Avīzes” jautājumu, kādus padomus teātru direktori savulaik viens otram devuši un cik veiksmīgi tie darbojas šodien, Līnis norāda – lai parasts cilvēks to izprastu, esot jāraksta materiāls vismaz uz astoņām lapām.
„Viss sākās ar to, ka teātri saņēma no VID vēstules, ka aktieru darba samaksa ir necaurspīdīga un pat pretlikumīga, jo krīzes rezultātā aizliedza piemaksas. Bet aktierim darba alga ir tieši dibināta uz diferencētās atalgojuma sistēmas pamata! Nezinu, vai Kultūras ministrijai nebija laika vai kapacitātes, lai dotu vadošus norādījumus, kā apmaksu veikt, bet ministrija skaidri un gaiši pateica – izdomājiet un sniedziet priekšlikumus paši,” atceras Līnis.
Bijušais Dailes teātra vadītājs atzīst, ka konsultācijas formāli ir likuma pārkāpums. Ja teātra juristi būtu pačukstējuši, ka šādu padomu sniegšanai, kas ir ārpus direktoru tiešajiem pienākumiem, nepieciešama rakstiska Kultūras ministrijas atļauja, kriminālprocesa, visticamāk, nebūtu. „Kad visiem nogrieza algas, katrs domāja, kā risināt savas problēmas, un bija divi varianti – zagt vai nopelnīt. Nolēmām šo pakalpojumu neveikt bez maksas, bet godīgi nopelnīt, un tagad mūs apsūdz par nolūku iedzīvoties,” skumji saka Līnis.
Elmārs Barkāns/ Foto: Agnese Gulbe/LETA
