Trīs gadi cietumā par neziņošanu, ka nogalināts Endijs Dālderis
Rīgas apgabaltiesa šonedēļ par neziņošanu, ja droši zināms, ka izdarīts sevišķi smags noziegums, ar cietumsodu notiesājusi 1965.gadā dzimušo Romanu Grantiņu, kuram tika celta apsūdzība par 1983.gadā dzimušā Endija Dāldera slepkavības atbalstīšanu.
Kā pastāstīja apgabaltiesā, 5.maijā Grantiņam par neziņošanu piespriests trīs gadu cietumsods bez mantas konfiskācijas, tomēr kā galīgais sods viņam noteikta brīvības atņemšana uz trim gadiem un septiņiem mēnešiem, jo spriedumam pieskaitīts arī citas tiesas iepriekš piemērotais sods par noziegumu, kas nav saistīts ar šo lietu.
Prokurore Evija Freidenfelde-Sedleniece Grantiņam bija uzrādījusi apsūdzību pēc daudz smagāka Krimināllikuma (KL) panta - par personu grupā izdarītas slepkavības atbalstīšanu. Tomēr tiesa apsūdzētajam inkriminēto noziedzīgo nodarījumu pārkvalificēja no KL 117.panta 10.punkta un 20.panta 4.daļas uz 315.pantu "Neziņošana par noziegumu".
5.maijā apgabaltiesa pasludināja saīsināto spriedumu, bet pilns tā teksts būs pieejams 19.maijā. Pēc tam likumā noteiktajā kārtībā šo spriedumu varēs pārsūdzēt, bet tikmēr Grantiņš atradīsies apcietinājumā.
Kā pastāstīja Grantiņa advokāts Oskars Ondrups, sākotnēji izmeklētājiem bija aizdomas, ka pats Grantiņš ir izdarījis Dāldera slepkavību, taču, šķetinot lietu tālāk, šī versija neapstiprinājās. Grantiņa apsūdzība pēc tam tika izdalīta no pamata kriminālprocesa, kas joprojām tiek izmeklēts, lai noskaidrotu, kurš noslepkavoja Dālderi.
Kā atzina Ondrups, viņa klients esot "iepazīstinājis Dālderi ar kaut kādiem cilvēkiem". Iespējams, ka šie cilvēki vēlāk Dālderi nogalinājuši. "Skaidrs ir viens, ka Grantiņš to nav izdarījis," sacīja advokāts, tomēr viņa klients tiesā neesot nosaucis iespējamo slepkavu vārdus, jo "tas viņam varētu dzīvību maksāt".
Pēc advokāta atstāstītā, Grantiņš ir bijis slepkavības vietā, bet nav šajā noziegumā piedalījies, kā arī nav to īsti redzējis. "Faktiski viņš saprata, ka Dālderis tiek nošauts, un viss," sacīja advokāts.
Prokurore Freidenfelde-Sedleniece pastāstīja, ka apsūdzību Grantiņam cēlusi par to, ka viņš uzrādījis vietu un nodevis Dālderi personām, kuras pēc tam izdarījušas slepkavību. Valsts apsūdzības uzturētājas ieskatā, Grantiņš saskaņā ar iepriekš dotu solījumu arī palīdzējis slēpt nozieguma pēdas. Slepkavības motīvs varētu būt naudas darījumi - "neizpildīti solījumi vai saistības, teiksim tā," skaidroja prokurore, sīkākas detaļas nekonkretizējot.
Personas, kuras varētu saukt pie atbildības par Dāldera noslepkavošanu, vēl nav aizturētas, un šajā lietā tās figurē kā "izmeklēšanas laikā nenoskaidrotas personas", informēja prokurore, norādot, ka tiek izmeklēts atsevišķs kriminālprocess, kurā policija mēģina noskaidrot slepkavības izpildītājus. No noskaidrotajām personām Grantiņš ir bijis pēdējais, kurš redzējis Dālderi dzīvu.
Apsūdzībā minēts, ka nenoskaidrotos apstākļos Grantiņš un Dālderis nokļuvuši Plakanciemā, kur tika izpildīta Dāldera slepkavība, pastāstīja Freidenfelde-Sedleniece, piebilstot, ka apsūdzētais ir astoņas reizes tiesāts, tai skaitā par mantiskiem noziegumiem.
Dālderis pazuda 2009.gada nogalē. Kā vēstīja laikraksts "Diena", 23.decembra agrā rītā viņš no savām mājām Imantā ar melnu minivenu "Mercedes Benz" devās uz tuvāko aptieku pēc zālēm apslimušajai draudzenei, taču tā arī neatgriezās. Tika sākta Dāldera meklēšana.
2010.gada janvāra otrajā pusē Rīgā, Raņķa dambī, policijas darbinieki atrada bezvēsts pazudušā vīrieša automašīnu. Radās aizdomas, ka vīrietis varētu būt nogalināts.
2010.gada 29.aprīlī aizdomās par Dāldera slepkavību kriminālpolicijas darbinieki aizturēja vairākkārt sodītu 1965.gadā dzimušu vīrieti. Izmeklētāji kā ticamāko slepkavības motīvu izvirzīja mantkārību.
2010.gada 30.aprīlī Plakanciema meža masīvā, grāvī, zem zaru kaudzes, tika atrastas Dāldera mirstīgās atliekas. Viņa ķermenī bija vairākas šautas brūces.
2010.gada 1.maijā tiesa par Dāldera slepkavību aizdomās turamajam vīrietim kā drošības līdzekli piemēroja apcietinājumu.