Valsts kontrole: visvairāk nelikumību Iekšlietu ministrijā
Valsts kontrole revīzijā ministrijās un iestādēs konstatējusi daudz nelikumību, visvairāk to ir Valsts policijā, - par to sarunā ar Latvijas Radio, vēlāk arī LNT raidījumu "900 sekundes" sacīja valsts kontroliere Inguna Sudraba.
Jau ziņots, ka Valsts policija noslēgusi nelikumīgus līgumus ar četrām pašvaldībām par administratīvo pārkāpumu konstatēšanu un soda naudu iekasēšanu, par to saņemot atlīdzību. 2009. un 2010.gadā šādi līgumi noslēgti ar Rīgas, Mārupes, Raunas un Cēsu pašvaldībām.
Valsts kontroles (VK) revīzijā konstatēti būtiski pārkāpumi Valsts policijas koledžas īpašumu uzskaitē, - šorīt intervijā Latvijas Radio, vēlāk arī LNT raidījumā "900 sekundes" sacīja valsts kontroliere Ingūna Sudraba.
Pretēji Valsts policijas un arī Iekšlietu ministrijas atbildīgo amatpersonu 2010.gada sākumā apgalvotajam, ka ir veikta inventarizācija un mantas uzskaite VP koledžā VK konstatējusi pretējo, - koledžas manta stāv IeM koridoros bez uzskaites, vairāk nekā 140 lietu - videokameras, digitālie fotoaparāti, televizori un radio - vispār nav atrodamas, stāstīja Sudraba.
Tas ir likuma pārkāpums, tāpēc revīzijas materiāli tiks nodoti Ģenerālprokuratūrai izmeklēšanai, sacīja valsts kontroliere un piebilda, ka IeM nelikumīgi veikti arī avansa maksājumi 800 000 latu apmērā, par ko arī tiks iesniegti materiāli prokuratūrā.
Sudraba norādīja, ka atbildība par šīm nelikumībām vispirms jāuzņemas katras iestādes vadībai, savukārt ministram jāizvērtē sava politiskā atbildība par situāciju nozarē. "Es nedomāju, ka kādam ministram tagad būtu jāatkāpjas no amata," sacīja Sudraba, "taču svarīgi, kāda ir pašu ministru reakcija uz šādiem faktiem."
Sudraba norādīja, ka nelikumīga līdzekļu izmantošana konstatēta arī Aizsardzības un Satiksmes ministrijā.
"Tas, kas ir kopējs no nelikumīgas, neracionālas rīcības ar līdzekļiem, tā ir tieksme gada beigās naudas līdzekļus pārskaitīt avansā par nākamo gadu maksājumiem," komentēja Sudraba.
Arī saistībā ar Eiropas fondu līdzekļu apguvi vērojami šādi avansa maksājumi, - tiek uzrādīts, ka līdzekļi ir apgūti, bet faktiski nauda atrodas citu uzņēmumu un institūciju, galvenokārt komercsabiedrību kontos. Sudraba norādīja, ka visām ministrijām bijis uzdevums apgūt ES līdzekļus, tāpēc arī veikti šādi avansa maksājumi, kas uzlabo rādītājus, bet reāli ekonomikā neko nav devuši.
Satiksmes ministrija (SM) pagājušā gada beigās avansā pārskaitījusi vairāk nekā 50 miljonus latu, Aizsardzības ministrija - 700 000 latu, Iekšlietu ministrija - 800 000 latu.
Piemēram, 31.martā 99% SM pārskaitītie avansa maksājumi atradās citu institūciju kontos, piemēram, 22 miljoni latu pārskaitīti "Pasažieru vilcienam" jaunu vagonu iegādei, lai gan "mēs visi zinām, ka iepirkumu konkurss vēl nav beidzies".
Sudraba norādīja, ka būtībā jau viss notiek it kā likumīgi, jo Ministru kabinets maina noteikumus, lai naudas tiktu apgūta. "Tas nav racionāli no valsts līdzekļu apsaimniekošanas viedokļa," uzskata Sudraba.
Vēl esot jāpārbauda līdzekļu izlietojums par patērēto benzīnu Centrālajā Zemes komisijā.
Sudraba sacīja, ka šodien VK publiskos revīzijas rezultātus par septiņām ministrijām un iestādēm, vēl par piecām - rīt. Pagaidām lēmums neesot pieņemts par revīzijas rezultātiem Veselības ministrijā un Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā.
Atgādinām, ka, pārbaudot IeM pagājušā gada pārskata sagatavošanas pareizību, VK ir atklājusi dažādas nepilnības un pārkāpumus lielākajā daļā iekšlietu sistēmas iestāžu, kā arī pašā ministrijā.
IeM pagājušajā nedēļā izplatīja publisku paziņojumu par to, ka iekšlietu ministre Linda Mūrniece (V), pamatojoties uz VK atzinumu, ir uzdevusi Valsts policijas (VP) priekšniekam Artim Velšam līdz 20.maijam sniegt virkni paskaidrojumu, tomēr, kā liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija, paskaidrojumi pieprasīti arī Valsts robežsardzes, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta, Nodrošinājuma valsts aģentūras, IeM Informācijas centra un citu iestāžu vadītājiem.
Iespējamos pārkāpumus VP koledžas finansējuma izlietošanā jau iepriekš auditā bija atklājusi pati VP. Saistībā ar to 2.martā tika ierosināta disciplinārlieta pret koledžas direktoru Aigaru Evardsonu, uz izmeklēšanas laiku atstādinot viņu no amata. Īsi pēc tam Evardsons nolēma doties izdienas pensijā. Koledžas direktora amatu viņš atstāja 25.martā, un līdz ar to 1.aprīlī VP disciplinārlietu izbeidza. Amatu ir pametusi arī koledžas direktora vietniece.
Neoficiāla informācija, kas ir aģentūras LETA rīcībā, liecina, ka par iespējamiem pārkāpumiem jau pirms vairākiem mēnešiem ir sākts arī kriminālprocess, kura izmeklēšanu pārrauga prokuratūra.