Krūmiņš: trīs grupējumi no valdības taisa biznesu

­

Komentējot iemeslus, kāpēc nolēmis pārdot savu biznesu, Krūmiņš norāda uz nelabvēlīgo uzņēmējdarbības vidi. Uzņēmējs atceras laiku pirms vairāk nekā 20 gadiem, kad sācis uzņēmējdarbību un dažādas valsts un pašvaldības institūcijas viņam palīdzējušas uzbūvēt termināli sešu mēnešu laikā.

Tagad viss ir mainījies - nesen uzņēmumam piederošā teritorijā bija jānojauc veca koku žāvētava, lai varētu uzbūvēt jaunu, modernu noliktavu. Pagāja vairāk nekā gads, kamēr saņemta atļauja vecās žāvētavas nojaukšanai.

"No 2000.gada esmu gājis runāt ar Rīgas brīvostas pārvaldi, ar politiķiem, bet kopš tā laika neko jaunu neesmu uzbūvējis. Latvijā mana pieredze un zināšanas nav vajadzīgas. Kad aizeju uz brīvostu, attieksme ir nevis "ņem un būvē", bet "nu ko tu atkal gribi?" Tāpēc man nolaidās rokas. Varēju jau arī nepārdot, jo biju dzēsis lielāko daļu "Man-Tess" kredīta, ko biju paņēmis konteineru terminālim. Būtu varējis turpināt pelnīt, taču, ja nav attīstības, vienkārši sēdēt kantorī nevēlos. Es negribu nevienam uzbāzties, ja neesmu vajadzīgs," akcentē uzņēmējs.

Krūmiņš apgalvo, ka vairākus viņa projektus torpedējuši oligarhi. Piemēram, savulaik panākta vienošanās ar toreizējo Rīgas mēru Gundaru Bojāru par termināļa būvi Kundziņsalā. Taču domes sēdē pietrūka divu balsu. "Tikai pēc tam uzzināju, ka bijis zvans no Ventspils un termināļa būve netika atļauta. Tāpat bija, kad Rīgas brīvosta lauza nomas līgumu un gribēja noņemt zemes gabalu. Zinu, ka tika piedāvāti divi miljoni eiro (1,4 miljoni latu), lai man to noņemtu un piešķirtu citiem. Toreiz visus jautājumus lēma trīs A [tā publiskā telpā apzīmē Aivaru Lembergu, Andri Šķēli un Aināru Šleseru]," uzsver Krūmiņš, īpaši akcentējot nu jau bijušā Rīgas domes Attīstības komitejas vadītāja Edmunda Krastiņa (TP) negatīvo ietekmi uz "Man-Tess" attīstību.

Pēc Krūmiņa domām, brīvostas valde būtu jāatlaiž, jo tā ir lieki politizēta un nekompetenta. Ir nepieciešami atsevišķi cilvēki vai speciāla institūcija Satiksmes ministrijas paspārnē ar lielākām pilnvarām, kas tranzīta attīstības projektus izskatītu ātrāk un vienkāršāk, ne tik birokratizēti, kā tas šobrīd notiek Rīgas brīvostā. "Tāpat lai zaļie nevarētu kaut kādu dunduru dēļ traucēt ostas attīstību."

Lūgts komentēt, kas būtu jādara Rīgas ostā, lai tā straujāk attīstītos, Krūmiņš norāda uz politisko vidi. "Man atkal jāatgriežas pie mana drauga Aivara Lemberga. Pirms septiņiem astoņiem gadiem viņš pateica, ka Rīgai jābūt jahtu ostai, bet visām pārējām kravām jāiet caur Ventspili. Gribam vai negribam, ja kāds lielāks projekts Rīgai gadās, tad tiek aicināti zaļie, lai meklētu, vai netiek nodarīts kāds kaitējums videi," skaidro uzņēmējs.

Iespējams, Rīgas dome vēlētos aizstāvēt ostas intereses, taču, kā ir kāds lielāks projekts, tas jāsaskaņo ar attiecīgām ministrijām vai Ministru kabinetu, un galvaspilsētas pašvaldībai tad nav noteicošais vārds. "Tādēļ viss stāv uz vietas. Es neredzu, kā šo vezumu izkustināt. Valdībai jāļauj uzņēmējiem strādāt, skatoties, lai netiktu nodarīts kaitējums dabai vai cilvēkiem. Bet pie mums atradīs 100 punktus, kāpēc neļaut darīt. No valsts puses nav pretimnākšanas."

Krūmiņš norāda, ka valdībai būtu jāizstrādā prioritāšu plāns, piemēram, nosakot, ka tranzīta jomā ir jāattīsta Rīgas osta. Runājot par citām nozarēm, viņš akcentē, ka augstākas pievienotās vērtības produkcijas eksportam būtu jāizbūvē celulozes rūpnīca, kā arī beidzot jāizlemj, kādu elektrostaciju būvēt.

"Valdības nāk un iet, bet reālas attīstības programmas 10-15 gadiem kā nav, tā nav. Deputātiem nav konstruktīvu priekšlikumu, jo politiķiem nepiemīt ilgtermiņa domāšana un profesionāļos viņi neklausās," uzsver uzņēmējs.

Kā piemēru viņš min Šlesera priekšlikumu dot pilsonību tiem, kas Latvijā ieguldīs miljonu eiro (700 000 latu). "Kāpēc lai kāds to darītu, ja viņš par 300 000 eiro (210 000 latu) var nopirkt māju Spānijā jūras krastā un uz tā pamata iegūt pilsonību. Tāpat par ministriem nāk cilvēki, kas no konkrētās jomas neko nesaprot. Bet, tiklīdz atnācis, visus atlaiž un saliek amatos radiniekus. Kamēr darbā nepieņems profesionāļus, nekas nemainīsies, jo zivs pūst no galvas," akcentē Krūmiņš.

Tai pašā laikā viņš velta arī atzinīgus vārdus Šleseram, kurš ir jauns un enerģisks, bet neveido spēcīgu komandu. "Viņš iet kā buldozers, bet viņam vajadzētu ieklausīties gudros cilvēkos. Ja viņš to darītu, viņš būtu neaizvietojams."

"Valdībai jābūt kā komandai, kur ir viens treneris, kas pasaka, kuros vārtos jāsit. Mums vienā komandā ir trīs grupējumi ar dažādām interesēm, kas no valdības taisa biznesu. Tagad, piemēram, jānoņem [ekonomikas ministrs Artis] Kampars un jāieliek Lemberga pārstāvis, jo par sašķidrinātās gāzes termināli jālemj viņa cilvēkam," uzsver uzņēmējs.

Kasjauns.lv/Foto: Agnese Gulbe/LETA

­