Politika

Gan Bērziņš, gan Zatlers gatavs piedalīties arī prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā

Jauns.lv

Abi Valsts prezidenta amata kandidāti - pašreizējais Valsts prezidents Valdis Zatlers un eksbanķieris, Saeimas deputāts Andris Bērziņš (ZZS) - piekristu kandidēt arī prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, ja negūtu nepieciešamo 51 balsi jau pirmajā vēlēšanu posmā. Tā viņi paziņoja Latvijas Radio notiekošajās prezidenta amata kandidātu debatēs.

Gan Bērziņš, gan Zatlers gatavs piedalīties arī pr...

Zatlers šādu nostāju skaidroja ar to, ka līdz ar viņa pieņemto lēmumu par Saeimas atlaišanas rosināšanu viņam ir jāuzņemas atbildība par turpmāko procesu attīstību. Savukārt Bērziņš norādīja: ja viņam būs bažas, ka "tur ir kāda spēle", tad viņš nepiedalīsies tālākajā vēlēšanu gaitā.

Latvijas Televīzija ziņo, ka Saeimas kuluāros tiek spriests, ka pirmajā kārtā prezidents varētu netikt izvēlēts, bet uz otro kārtu varētu tikt virzīts bijušais ģenerālprokurors Jānis Maizītis vai bijusī prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.

Abi prezidenta kandidāti skaidroja, ka par iespēju piedalīties 11.Saeimas vēlēšanās lems pēc prezidenta vēlēšanu noslēguma ceturtdien.

Zatlers debašu laikā norādīja, ka tauta pati var kontrolēt parlamenta darbu, jo "sabiedrībai ir tiesības izsaukt deputātu un nopratināt viņu". Prezidents akcentēja, cik svarīga ir deputātu tikšanās ar vēlētājiem. Bērziņš šajā kontekstā informēja klausītājus, ka pēdējo reizi ar vēlētājiem ir ticies pirms divām nedēļām Valmierā.

Uz jautājumu, vai būtu nepieciešams samazināt deputātu skaitu no 100 līdz 50, Saeimas deputāts atbildēja, ka tā ir apsverama lieta. Zatlers no savas puses skaidroja, ka parlamenta darbības "izmaksas šeit nav jautājums, šeit ir jautājums par kvalitāti". Viņš norādīja, ka par to ir iespējams diskutēt, bet jāsaprot, ko vēlētāji grib.

Abi kandidāti bija pozitīvi noskaņoti pret iespēju ieviest e-balsošanu referendumu un vēlēšanu norisē. Bērziņš tomēr akcentēja, ka līdz elektroniskajiem referendumiem vēl ir patālu, savukārt Zatlers norādīja, ka elektroniskās balsošanas ieviešana ir atkarīga no tā, kurā brīdī tā kļūs pieņemama sabiedrībai, jo iedzīvotājiem vēl ir jāgūst pārliecība, ka šāda veida procedūra būs droša.