Latviešu īpatsvars valsts iedzīvotāju skaitā sasniedzis 59,5%
Šā gada sākumā Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju vidū 59,5% bija latvieši, kas ir augstākais rādītājs vismaz pēdējo 20 gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Vēl pirms Latvijas neatkarības atjaunošanas, 1989.gadā, latviešu īpatsvars pastāvīgo iedzīvotāju vidū veidoja vien 52%, bet kopš tā laika ik gadu latviešu īpatsvars pakāpeniski palielinājies.
2010.gada sākumā latvieši veidoja 59,4% valsts iedzīvotāju, bet 2009.gada sākumā - 59,3%.
Otru lielāko Latvijas iedzīvotāju etnisko grupu veido krievi, kuru īpatsvars no 35% 1989.gadā samazinājies līdz 27,4% šā gada sākumā.
Salīdzinājumam - 1935.gadā Latvijas iedzīvotāju vidū 77% bija latvieši, bet 8,8% - krievi.
Baltkrievi patlaban ir trešā lielākā etniskā grupa Latvijā, kuru īpatsvars iedzīvotāju skaitā šā gada sākumā veidoja 3,5% (1989.gada sākumā - 4,5%).
Vēl 2,4% iedzīvotāju kopskaitā veido ukraiņi, 2,3% - poļi, 1,3% - lietuvieši, 0,4% - ebreji, 0,4% - čigāni, 0,2% - vācieši, 0,1% - igauņi, bet 2,5% - citu tautību pārstāvji.
CSP dati rāda, ka šā gada sākumā Latvijā bija 2 229 641 valsts iedzīvotājs, bet 1989.gadā - 2 666 567. Patlaban gan tiek gaidīti tautas skaitīšanas rezultāti, kas atspoguļos aktuālo iedzīvotāju skaitu valstī. Operatīvie dati liecina, ka saskaitīti ir 1,9 miljoni iedzīvotāju, bet turpmākajos mēnešos statistiķi, izmantojot CSP rīcībā esošos valsts reģistrus un datubāzes, analizēs un iegūs informāciju par tiem 300 000 valsts iedzīvotājiem, kuri tautas skaitīšanas laikā netika saskaitīti.
Kasjauns.lv/LETA/Foto: Lita Krone/LETA
