Rīgas satiksmes biļešu sistēma apzog pasažierus?

Rīdziniece Asnate portālam kasjauns.lv pastāstīja, ka otrdienas, 22. jūnija vakarā, braucot jaunajā zemās grīdas tramvajā no centra uz Juglu, e-talona automātā pazaudējusi 1,40 latus un pie biļetes arī nav tikusi. Kaut arī par braucienu viņa bija samaksājusi divkāršu maksu, Asnate tramvajā bijusi spiesta justies kā bezbiļetniece un katrā pieturā tramīgi gaidīt iekāpjam kontrolierus, kuri viņu sodīs.

Iekāpjot tramvajā, Asnate e-talona automātā vispirms iemetusi 70 santīmus. Veicot pirkumu, ekrānā parādījies uzraksts, vai viņa vēlas saņemt arī čeku. Tā kā viņa domā par dabu un cenšas tirdzniecības vietās neņemt papīra čekus, viņa nospiedusi pogu „nē”, bet tā arī nedabūja ne biļeti, ne, protams, čeku kā apliecinājumu par veikto pirkumu.

Bez jebkāda paziņojuma par kļūdu vai aparāta bojājumu, skārienjūtīgajā displejā uzreiz parādījās aicinājums, ka aparāts gatavs jaunai darbībai. Nebūdama bieža sabiedriskā transporta pasažiere, Asnate secinājusi, ka viņas kļūda acīmredzot bija tā, ka izvēlējusies neņemt čeku, tāpēc mēģinājusi pirkt biļeti vēlreiz - iemetusi automātā viena lata monētu un apstiprinājusi, ka grib izdrukātu čeku. Arī šoreiz viņa nedabūja ne čeku, ne biļeti, vien atlikumu no lata – 30 santīmus.

„Rīgas satiksmes” preses sekretārs Viktors Zaķis kasjauns.lv teica, ka problēmas ar e-talonu tirdzniecības automātiem varot rasties, jo „tehnika jau ir tehnika”. Tomēr tādas rodas ļoti reti. Viņš teicās pirmo reizi dzirdam par šādu ķibeli kā Asnatei – ka automāts naudu paņem, bet biļeti neizsniedz.

Zaķis teica, ka pasažierei šādā gadījumā būtu jāvēršas ar rakstisku iesniegumu „Rīgas satiksmē” un viņai naudu atdos, jo visas tirdzniecības automāta „darbības” ir saglabātas datoratmiņā un, ja ir noticis kāds pārpratums, tas noteikti esot fiksēts.

No kontrolieru nagiem izglābj pasažieru solidaritāte

Savukārt kāds cits pasažieris - Oskars par nedienām ar e-talonu tirdzniecības automātu pastāstīja savu stāstu. Sagadījās, ka viņš pirka automātā biļeti īsi pirms mirkļa, kad tramvaju apstādināja kontrolieri un salonā bloķēja gan biļešu  tirdzniecības automātu, gan e-talonu nolasīšanas iekārtas.

Oskars automātā bija iemetis tikai pusi no biļetes summai paredzētās naudas, kad automāts pēkšņi tika bloķēts. Pienākušie kontrolieri sāka viņam uzbrukt, ka viņš brauc bez biļetes. Oskaru izglāba tikai pasažieri, kuri apliecināja, ka viņš ir pircis biļeti jau pirms tam, kad kontrolieri kāpa tramvajā. Tad nu kontrolieri „atļāvās” atbloķēt automātu un Oskaram ļaut nopirkt biļeti. Ja nebūtu atsaucīgo pasažieru liecību, Oskaram nāktos maksāt sodu par to, ka sabiedriskajā transportā nav vēlējies braukt par zaķi.

Izrādās, ka arī paši „Rīgas satiksmes” darbinieki īsti nezina, kā darbojas biļešu tirdzniecības automāti. Viens no tādiem ir uzstādīts Abrenes ielā – pie autobusu galapunkta. Interesanti ir novērot, kā ap tiem mokās pasažieri, kuri tajā grib nopirkt biļetes. Novērotājam ik pa laikam jāpasmīn, bet pasažieriem gan nekādi smiekli nenāk.

Kāda aizputniece kasjauns.lv atklāja šādu stāstu: „Reizi pāris gados iebraucu pie radiem Rīgā un, protams, ka nezinu, kā jāpērk biļetes šādā automātā, kuru ieraudzīju pirmo reizi. Abrenes ielā biļetes nevar nopirkt ne kioskā, ne veikalā, tās jāpērk automātā. Tā kā esmu sieviete gados, tad nesapratu, kuras pogas un kad īsti tās jāspiež. Lūdzu palīdzību, lai man paskaidro gan dispečerdienestā, gan tuvumā esošajam šoferim, bet viņi tikai noteica: „Tur viss ir rakstīts”. Tā nu kādas piecas minūtes nostāvēja pie automāta, kurā biju iemetusi divus latus, kamēr mani atnāca izpestīt Rīgas radinieks.”

Savukārt šovasar biļešu tirdzniecības automāts Abrenes ielā nestrādāja pāris nedēļas un pasažieriem nekas cits neatlika, kā biļeti pirkt autobusā par 20 santīmiem dārgāk nekā to var izdarīt iepriekšpārdošanā. Tā kā Abrenes ielā nav ne kiosku, ne veikalu, kur nopirkt e-talonus, tad iznāk, ka „Rīgas satiksme” apzināti maldina un apzog pasažierus, jo „Rīgas satiksmes” mājaslapā ir informācija, ka autobusu galapunktā Abrenes ielā ir biļešu tirdzniecības vieta.

Autobusu šoferi un dispečerpunkta darbinieki sašutušajiem pasažieriem uz jautājumu, ko darīt, ciniski atbild: „Nezinām. Pērciet autobusā.”

Lielās izmaksas

E-talona sistēmas ieviešana Rīgas sabiedriskajā transportā pirms diviem gadiem izmaksāja aptuveni 11 miljonus latu, bet sistēmas uzturēšana katru gadu prasīs aptuveni piecus miljonus latu. Valsts kontrole pirms gada paziņoja, ka rīdzinieki ir pārmaksājuši par e-talona ieviešanu. Savukārt Rīgas mērs Nils Ušakovs pērnā gada jūlijā paziņoja, ka e-talons Rīgas sabiedriskajā transportā „turpinās eksistēt tikai tad, ja izdosies samazināt tā uzturēšanas izmaksas”.

Tikmēr nedienas ar e-talonu turpinās. Šī gada sākumā rīdzinieki arī tika „priecēti”ar ziņu, ka no maija e-talonus Rīgas pilsētas robežās varēs izmantot arī elektriskajos vilcienos. Tomēr šis solījums nav pildīts.

Uzņēmuma „Pasažieru vilciens” vadītājs Nils Freivalds paziņoja: „Projekta otrās kārtas ieviešanu atlikām, jo vēlamies iegūt laiku un koriģēt atsevišķus līguma nosacījumus,” atsakoties komentēt, kurus tieši līguma nosacījumus plānots koriģēt un kāpēc.