Par labu bojā gājušā NBS kareivja bērniem no valsts piedzen 20 000 latu
Rīgas apgabaltiesa šodien par labu trim 2006. gadā bojā gājušā Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kareivja Normunda Stradiņa bērniem - Jānim Vairim Stradiņam, Tīnai Stradiņai un Rinaldam Stradiņam - no valsts Aizsardzības ministrijas (AM) personā piedzina 20 000 latu morālā kaitējuma atlīdzinājumu, informēja tiesas kancelejas vadītājs Ingars Sprukts.
2006. gada 15. maijā neveiksmīga lēciena laikā ar izpletņiem Daugavā pie Rīgas Eksporta ostas iekrita četri NBS Speciālo uzdevumu vienības (SUV) karavīri, no kuriem divi - Normunds Stradiņš un Mārtiņš Arājs - gāja bojā, bet divi tika izglābti. Vēl viens kareivis iekārās celtnī Andrejsalas ostā. Lēcieni notika no 600 metru augstuma.
Kā informēja Sprukts, šodien tiesa atzina par prettiesisku Latvijas Republikas rīcību, neveicot visas nepieciešamās darbības, lai nodrošinātu NBS 2006.gada 15.maija izpletņlēkšanas nodarbību drošību un atbilstību spēkā esošajām tiesību normām, kā dēļ gāja bojā Stradiņš.
Tiesa šodien noteica, ka piedzītā summa - 20 000 latu - sadalāma vienādās daļās starp trīs prasītājiem - bojā gājušā Stradiņa bērniem. Pārējā daļā prasība tika noraidīta.
Pēc Latvijas tiesu interneta portālā pieejamās informācijas prasību tiesā cēluši visi trīs Stradiņi, kā arī Baiba Grase.
Šodien pasludināto spriedumu 20 dienu laikā no 11.jūlija būs iespējams pārsūdzēt Augstākajā tiesā.
Aizsardzības ministrijas pārstāve Dace Ankipāne sacīja, ka par sprieduma pārsūdzību ministrija lems pēc iepazīšanās ar motivētu tekstu.
Ar valsti par morālā kaitējuma atlīdzinājumu tiesājas arī Stradiņa māte Velda Poriete, kuras prasību 24.maijā daļēji apmierināja Augstākā tiesa, no Latvijas valsts piedzenot 20 000 latu kaitējuma kompensāciju.
Prasība tiesā tika iesniegta 2008.gada maijā - divus gadus pēc traģiskā notikuma, kad, noslīkstot Daugavā, bojā gāja divi NBS karavīri - Stradiņš un Arājs. Poriete lūdza piedzīt kopumā 400 000 latu kompensāciju. Šis spriedums vēl ir pārsūdzams Augstākās tiesas Senātā.
Rīgas apgabaltiesa, kas lietu izskatīja pirmajā instancē, 2009.gada 6.maijā Porietes prasību apmierināja daļēji, piedzenot no valsts AM personā 20 000 latu kompensāciju.
Rīgas apgabaltiesa arī atzina par prettiesisku Latvijas valsts rīcību, 2006.gada 15.maijā neveicot visas darbības, lai nodrošinātu izpletņu lēkšanas drošības nosacījumu atbilstību normatīvos noteiktajām prasībām. Pārējā daļā tiesa Porietes prasību noraidīja.AM spriedumu pārsūdzēja Augstākajā tiesā.
Saistībā ar NBS SUV karavīru Arāja un Stradiņa bojāeju izpletņlēkšanas treniņa laikā tika ierosināta krimināllieta, kas tika nodota izskatīšanai tiesā. Krimināllietā par dienesta nolaidību apsūdzības uzrādītas divām personām - bijušajam SUV komandierim majoram Andrim Bukovskim un izpletņlēkšanas praktisko nodarbību vadītājam Aivaram Maļinovskim.
Izskatot lietu pirmajā instancē, Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa 2009.gada 29.septembrī abus apsūdzētos attaisnoja viņiem uzrādītajās apsūdzībās pēc Krimināllikuma (KL) 342.panta par dienesta nolaidību. Tomēr Specializētās vairāku nozaru prokuratūras virsprokurore Sandra Daugaviete vēlāk par šo spriedumu iesniedza apelācijas protestu, lūdzot nolēmumu atcelt un notiesāt abus apsūdzētos. Arī apelācijas instances tiesa abus apsūdzētos attaisnoja.
NBS dienesta izmeklēšanas komisijas ziņojumā tika konstatēta 20 amatpersonu vaina, bet par pieļautajām nepilnībām izpletņlēkšanas mācību organizēšanā disciplināri sodīti seši karavīri - Bukovskis atbrīvots no amata, bet vēl pieci karavīri saņēma rājienus.
Komisijas ziņojumā konstatēts, ka vairāki reglamentējošie dokumenti pildīti formāli, bet pavirši un bezatbildīgi savus tiešos dienesta pienākumus pildījis SUV personāls.
Konstatēts, ka laikus nav notikusi meteoroloģiskās informācijas aprite SUV mācību vajadzībām. Nav izvērtēti riska faktori, izpletņlēcēju nodarbības organizējot ūdenstilpes tuvumā.
Dienesta izmeklēšanā konstatēts, ka SUV glābšanas laivā nav bijuši profesionāli un atbilstoši ekipēti glābēji, turklāt izpletņlēkšanas nodarbību personāls nav bijis apgādāts ar adekvātiem sakaru līdzekļiem.
Nepilnīga ekipējuma dēļ bojā gājušie karavīri nebija atbrīvojušies no izpletņiem pirms nolaišanās ūdenī, un viņiem nebija piepūstas glābšanas vestes.
LETA