Valdība akceptē likumprojektu, kas kara vai nemieru draudu apstākļos ļauj kontrolēt medijus

Aizsardzības ministrija (AM) norādīja, ka likumprojekta "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" mērķis ir nodrošināt valsts augstāko amatpersonu un institūciju efektīvu rīcību valsts apdraudējuma gadījumā, lai tās spētu aizsargāt iedzīvotājus un teritoriju no apdraudējuma situācijas vai tās radītajām sekām, izsludinot īpašu tiesisko režīmu un tādējādi efektīvi veicot apdraudējuma pārvarēšanu vai tā radīto seku likvidāciju.

Likumprojekts nosaka īpaša tiesiskā režīma - ārkārtējās situācijas un izņēmuma stāvokļa - izsludināšanas un atcelšanas kārtību un uzraudzību, kā arī valsts pārvaldes un pašvaldību institūciju, fizisko un juridisko personu tiesības un īpašos pienākumus šo tiesisko režīmu darbības laikā.

Likumprojekts jau iepriekš izraisīja diskusijas saistībā ar tajā iekļauto pieļāvumu veikt mediju kontroli izņēmuma stāvokļa laikā. Biznesa portāla "Nozare.lv" aptaujātie mediju eksperti iepriekš atzina, ka likumprojektā pieļautā mediju satura kontrole uzskatāma par vārda brīvības ierobežošanu.

Savukārt AM norādīja: lai aizsargātu valsts suverenitāti un teritoriālo integritāti, ir pieļaujami masu informācijas līdzekļu darbības un korespondences ierobežojumi.

Likumprojekts paredz, ka izsludināta izņēmuma stāvokļa laikā MK ir tiesīgs apturēt masu informācijas līdzekļu izdošanu vai uzlikt arestu to produkcijai, izdošanas un pavairošanas līdzekļiem, apturēt elektronisko informācijas līdzekļu darbību, ierobežot informācijas atklātības normatīvo aktu darbību, veikt korespondences un sakaru kontroli noteiktajās teritorijās, bloķēt televīzijas un radio programmu retranslāciju, aizliegt pārraides staciju un elektronisko sakaru līdzekļu darbību, kā arī atslēgt internetu un citas datu pārraides sistēmas.

Ar izņēmuma stāvoklī likumprojektā tiek saprasts īpašs tiesiskais režīms, kas izsludināms valsts apdraudējuma gadījumā, lai aizsargātu valsts suverenitāti un teritoriālo integritāti, kad to apdraud ārējais ienaidnieks, vai arī valstī vai tās daļā ir izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri, kas apdraud pastāvošo valsts iekārtu. Pēc izņēmuma stāvokļa izsludināšanas tiek pieļauts likumā noteiktajā apjomā un kārtībā ierobežot fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

Paredzēts, ka lēmumu par izņēmuma stāvokļa izsludināšanu pieņem valdība un 24 stundu laikā par to ziņo Saeimas Prezidijam, kurš nodrošina lēmuma izskatīšanu Saeimas sēdē nekavējoties, bet ne ilgāk kā divu dienu laikā. Gadījumā, ja Saeima, izskatot šo lēmumu, atzīst to par nepamatotu, tas nekavējoties zaudē spēku un ieviestie pasākumi tiek atcelti.

Šādu stāvokli var izsludināt visā valstī vai tās daļā. Tas tiek izsludināts uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku par sešiem mēnešiem, tomēr ar iespēju pagarināt to par kārtējiem sešiem mēnešiem.

Līdz ar minēto likumprojektu valdība akceptēja arī grozījumus Nacionālās drošības, Civilās aizsardzības, Ceļu satiksmes, Elektronisko plašsaziņas līdzekļu, kā arī Veterinārmedicīnas likumā.

Likumprojekts "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" vēl jāpieņem Saeimā.

Izņēmuma stāvoklis ir īpašs tiesiskais režīms, kas izsludināms valsts apdraudējuma gadījumā, lai aizsargātu valsts suverenitāti un teritoriālo integritāti, kad to apdraud ārējais ienaidnieks, vai arī valstī vai tās daļā ir izcēlušies vai draud izcelties iekšēji nemieri, kas apdraud pastāvošo valsts iekārtu. Izņēmuma stāvoklis pieļauj likumā noteiktajā apjomā un kārtībā ierobežot fizisko un juridisko personu tiesības un brīvības, kā arī uzlikt tām papildu pienākumus.

LETA