Ūdens Mārupes seklākajās akās nav piemērots lietošanai uzturā
Pirmie ūdens analīžu rezultāti Mārupē pēc ekoloģiskās katastrofas liecina, ka ķīmiskais piesārņojums ūdeni akās, spicēs un urbumos pagaidām nav skāris, taču seklākajās akās ūdens kvalitāte ir pārāk zema, lai to varētu lietot uzturā, pastāstīja Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs.
Pašvaldība gatavojas piesārņotajā teritorijā esošajām mājsaimniecībām nodrošināt iespēju pieslēgties pilsētas centrālajam ūdensvadam.
Šodien kļuvuši zināmi pirmo četru ūdens paraugu analīžu rezultāti, kas ņemti Mārupē tiešā novadgrāvju tuvumā, kuros 2.jūnijā pēc ugunsgrēka mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļu noliktavā nonāca spēcīgs ķīmisks piesārņojums. Speciālisti iesaka nelietot uzturā ūdeni, kas ņemts no spicēm, kas seklākas par 15 metriem. No urbumiem, kas ir dziļāki par 15 līdz 20 metriem, izmaiņas ūdens kvalitātē pagaidām nav konstatētas un to var lietot pārtikai.
Par aptuveni 20 mājām pilnie analīžu rezultāti vēl nav pieejami.
"Ūdens, kas ņemts no spicēm sešu metru dziļumā, ir piesārņots, taču tā cēlonis nav notikusī katastrofa. Ūdens dzeršanai un pārtikai nav lietojams tikai tāpēc, ka tā ir purvaina vieta, bet nav saistīts ar ķīmisko piesārņojumu - tāds Valsts vides inspekcijas atzinums," skaidroja Bojārs. Privātmāju dzeramā ūdens ņemšanas avotos ķīmiskais piesārņojums pagaidām nav konstatēts.
Tomēr pašvaldība cieši sekos Vides dienesta instrukcijām un pēc 10 līdz 15 dienām veiks atkārtotas pārbaudes. "Analīzes gar novadgrāvjiem, kur plūdis piesārņotais ūdens un kuru tuvumā atrodas privātmājas, finansē Mārupes dome - iedzīvotājiem nekur nekas nav jānes un nekas nav jātērē," norādīja Bojārs.
Ņemot vērā, ka vairākās mājās ūdens arī bez ķīmiskā piesārņojuma uzturā nav lietojams, Mārupes novada domes deputāti šodien sasaukuši sanāksmi, kurā uzdevuši Komunālajam departamentam izstrādāt plāna skici, kā nodrošināt piesārņotajā apkārtnē esošajām privātmājām iespēju pieslēgties pilsētas centralizētajai ūdensapgādes sistēmai.
Jau ziņots, ka tuvāko 18 mēnešu laikā Mārupē ar Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstu par 5,7 miljoniem latu tiks uzbūvēts dzeramā ūdens ražošanas komplekss ar mērķi uzlabot ūdensapgādes un notekūdeņu savākšanas un attīrīšanas kvalitāti. Bojārs atzina, ka šis projekts skars maģistrālos ūdensvadus un kanalizācijas sistēmu, taču uz apkaimi, kurā notikusi ekoloģiskā katastrofa, neattieksies.
Tomēr pēc notikušā pašvaldība ir apņēmusies nodrošināt iespēju pieslēgties pilsētas ūdensvadam arī šajā apkaimē. "Jāizstrādā plāna skice, kā izprojektēt un rast iespēju maģistrālo ūdensvadu aizvilkt līdz šai teritorijai un katrai šai mājsaimniecībai, jāveic aprēķini par izmaksām, jāzina finanses un jābūt domes lēmumam par darbu uzsākšanu," teica Bojārs.
Patlaban Mārupes iedzīvotājiem ūdens tiek nodrošināts, vedot to uz mājām ar cisternām, ir arī ūdens ņemšanas vieta Mārupes vidusskolā, kur ūdeni var ņemt jebkurš iedzīvotājs.
LETA
