Austrijas vēstniece nesniedz komentārus par Golovatova atbrīvošanu
Austrijas vēstniece Latvijā Hermīne Popellere nesniedz komentārus saistībā ar Latvijas iesniegto notu par Austrijas tiesībsargājošo institūciju lēmumu atbrīvot aizdomās par līdzdalību 1991. gada 13.j anvāra notikumos pie Viļņas televīzijas torņa turēto bijušo PSRS Valsts drošības komitejas darbinieku Mihailu Golovatovu.
Vēstniece otrdien pēc tikšanās ar ārlietu ministru Ģirtu Valdi Kristovski pameta ministrijas ēku, žurnālistiem nekādus komentārus nesniedzot.
Kristovskis žurnālistiem pastāstīja, ka iesniedzis vēstniecei notu, prasot paskaidrojumu par Golovatova atbrīvošanu, un atbildi gaida tuvāko nedēļu laikā.
Ministrs arī uzsvēra, ka nota iesniegta pēc viņa personiskās iniciatīvas, nevis Valsts prezidenta Andra Bērziņa pieprasījuma.
"Gribu teikt, ka Latvijas puses notas iesniegšana savā ziņā ir arī mana kā ministra attieksmes jautājums, jo tā ir vēsture, kurā pats esmu aktīvi piedalījies," norādīja Kristovskis.
Viņš sacīja, ka arī iepriekšējās dienās un Briselē kopā ar Lietuvas un Igaunijas ārlietu ministriem pārrunāts Austrijā notikušais un arī pārējām Eiropas Savienības valstīm iesniegts kopīgs paziņojums ES informācijas sabiedrības un plašsaziņas līdzekļu komisārei Vivjenai Redingai.
"Tas ir ļoti svarīgi, jo mēs uzskatām, ka noziegumiem, kas ir notikuši Baltijas valstīs, sabrūkot padomju totalitārajam režīmam, nav noilguma. Ja Eiropas Savienībā ir izsniegts aresta orderis šādu noziegumu realizētājiem, tad arī Eiropas Savienības valstīm ir jāparāda solidaritāte un šādos gadījumos attiecīgi jārīkojas," klāstīja Kristovskis.
Ministrs atzina, ka pēc šī notikuma neparedz Latvijas un Austrijas attiecību pasliktināšanos. Viņš vēstniecei teicis, ka svarīgi likt Austrijai paskatīties uz neseno Eiropas totalitāro vēsturi un notikumiem Baltijas valstīs, kā arī ir nepieciešami plašāki skaidrojumi un tiesiski jāvērtē padomju totalitārā režīma noziegumi.
"Tie nedrīkst būt svarīgi tikai Austrumeiropā, tie ir svarīgi arī, protams, Rietumu valstīs," uzsvēra ministrs.
Viņš sarunā ar vēstnieci dalījies savās atmiņās par notikumiem 1991.gada janvārī, kad pēc asiņainajiem notikumiem Viļņā nolemts Rīgā ap stratēģiskajiem objektiem būvēt barikādes un arī Kristovskis bijis viens no barikāžu vadītājiem, būdams Augstākās padomes deputāts un aizsardzības komisijas loceklis.
"Nota ir mūsu politiskas pozīcijas paušana. Esmu vakar [pirmdien] uzrunājis Austrijas ārlietu ministru un saņēmis viņa mutvārdu skaidrojumu, bet, ja mēs uzaicinām vēstnieci un iesniedzam notu, šis dokuments ir jāvērtē un jāsniedz konkrēta atbilde," pavēstīja Kristovskis un piebilda, ka šos notikumus varētu izmantot, lai rosinātu rasisma, ksenofobijas, kara noziegumu, nacisma vai komunistiskā režīma noziegumu padziļinātai izpētei Eiropas valstīs.
Austrijas puse notikušo pagaidām skaidrojot tā, ka noticis pārpratums un Lietuvai un Austrijai juridiski nav bijis pietiekami saskaņots šis process, tāpēc Austrijai pietrūcis juridiskā pamata, lai Golovatovu aizturētu pietiekami ilgi un varētu viņu nodot Lietuvai kriminālvajāšanai, informēja ārlietu ministrs.
Solidaritāti ar Lietuvu paudusi arī Igaunija, kuras ārlietu ministrs Urmass Paets Austrijas lēmumu nosauca par "nepatīkamu pārsteigumu" un kopā ar abu pārējo Baltijas valstu ārlietu ministriem parakstīja vēstuli Eiropas Komisijai.
Jau vēstīts, ka Golovatovs, kurš 1991.gada 13.janvāra notikumu laikā komandēja specvienības "Alfa" grupu, 14.jūlijā tika aizturēts Austrijā, pamatojoties uz Lietuvas Ģenerālprokuratūras izdotu Eiropas Savienības aizturēšanas orderi. Tomēr 16.jūlijā kļuva zināms, ka viņš jau atgriezies Maskavā, jo Austrijas policijai pret viņu nebija pretenziju.
Šāda rīcība saniknojusi Lietuvu. Lietuva pirmdien iesniedza Austrijas vēstniecībai diplomātisko notu. Par šādu Austrijas tiesībsargājošo institūciju lēmumu sašutumu paudušas arī Lietuvas amatpersonas. Uz konsultācijām atsaukts Lietuvas vēstnieks Austrijā Ģiedris Puodžūns, bet Lietuvas Ģenerālprokuratūra nosūtījusi Austrijas Tieslietu ministrijai vēstuli, kurā lūdz paskaidrot Golovatova atbrīvošanas iemeslus.
1991. gada 13. janvārī padomju vara mēģināja gāzt Lietuvas valdību, kas 1990. gada 11. martā bija pasludinājusi Lietuvas neatkarību no Padomju Savienības. Mēģinājumā ieņemt televīzijas torni un Lietuvas radio un televīzijas ēku Viļņā tika nogalināti 14 un ievainoti vairāk nekā 1000 cilvēku.
BNS
