Par himnas maiņu nobalsojuši jau vairāk nekā 350 iedzīvotāji

Vakar īsā laikā pēc tam, kad Kasjauns.lv publicēja informāciju par Eduarda Griškeviča iniciatīvu valsts himnu "Dievs, svētī Latviju!" nomainīt pret komponista Mārtiņa Brauna dziesmu "Saule, Pērkons, Daugava", tika savākti vairāk nekā 50 paraksti, kas nepieciešami, lai sāktu 10 000 parakstu vākšanu.

Iniciatīvas pieteikumā teikts, ka parakstījušies iedzīvotāji vēlas mainīt likuma "Par Latvijas valsts himnu" otro un trešo pantu, nosakot, ka Latvijas valsts himna ir dziesma "Saule, Pērkons, Daugava" ar Raiņa vārdiem un Mārtiņa Brauna mūziku, aizstājot pašreizējo himnu - lūgšanu "Dievs, svētī Latviju!".

"Šogad sāksies trešais gadu desmits, kopš esam atguvuši savas valsts un tautas neatkarību. Vēlamies formulēt, ka esam spēcīga, pašapzinīga tauta, kas lepojas ar savu valsti. Vēlamies dziedāt himnu, kas to iemieso un pauž. Mūs vairs neraksturo augstākiem spēkiem veltītas lūgsnas - "Dievs, svētī Latviju!". Mums jābūt stipriem un jāattīsta savu atgūto valsti - dziesmas vārdiem runājot, "Saule Latvi sēdināja tur, kur gali satiekas, balta jūra, zaļa zeme, Latvei vārtu atslēdziņa". Jau latviešu folklorā spēcīgi simboli ir Saule, Pērkons un Daugava. Šo dziesmu ar Raiņa vārdiem tautā mēdz saukt par neoficiālo himnu, īsto himnu vai nākamo himnu. Mēs uzskatām, ka ir laiks šo dziesmu padarīt par īsto Latvijas valsts oficiālo himnu - dziesmu, ko dzirdot un dziedot ikviens izjūt lepnumu par savu valsti," teikts iniciatīvas pieteikumā.

Latvijas Institūta direktore Karīna Pētersone aģentūrai LETA teica, ka parasti valstis himnu maina, ja mainās valsts iekārta, konstitucionāli rāmji vai valsts teritorija. "Vēršanās pret valsts stūrakmeņiem ir ļoti riskanta lieta, un tai ir jābūt ļoti izvērtētai un jābūt visu sabiedrību vienojošam, nevis šķeļošam iemeslam," sacīja Pētersone.

Viņa uzskata, ka patlaban sabiedrībā nav nobriedusi tāda aktualitāte, ka visi cilvēki par to vien runātu, ka mums kaut kas traucētu tajā himnā, ko gadu desmitiem esam dziedājuši. "Pašlaik viss tiek apšaubīts un tas kļūst bīstami valstij. Mums ir jānostabilizējas. Nevar visu vienlaikus demontēt, ieskaitot himnu," teica Pētersone.

Kā ziņots, Baumaņu Kārļa "Dievs, svētī Latviju" pirmo reizi tika izpildīta I Vispārējos latviešu dziesmu svētkos 1873.gada 26.jūnijā Rīgā. Ar laiku "Dievs, svētī Latviju" kļuva par visas latviešu tautas lūgšanu un nostiprinājās kā latviešu nacionālā himna. "Dievs, svētī Latviju" par Latvijas valsts himnu tika apstiprināta 1920.gada 7.jūnijā Latvijas Satversmes sapulces sēdē.

Pēc Latvijas iekļaušanas PSRS sastāvā to aizstāja ar Latvijas PSR himnu, taču 1991.gada 15.februārī LPSR Augstākā padome atjaunoja "Dievs, svētī Latviju!" par Latvijas himnu.

Nevis slinkojot un pūstot (Jurjānu Andrejs/Juris Alunāns):

Tev mūžam dzīvot, Latvija! (Jāzeps Mediņš/Vilis Plūdonis):