Cik drošas ir aptiekas un zāles? Eksperiments pierāda: likums nedarbojas

Laiku pa laikam „Apeirons” uzrīko kādu publisku akciju un pārbauda, kā tiek ievērotas ratiņos sēdošo invalīdu iespējas iekļūt iestādēs un veikalos. Šoreiz ratiņnieki devās reidā pa Rīgas aptiekām, uzskatāmi pierādot ne vien aptieku nespēju ievērot likumu un būt invalīdiem pieejamām, bet arī valsts iestāžu nespēju kontrolēt un sakārtot zāļu tirdzniecību saistīto jautājumu.

Darbojas nelikumīgi

Stundas laikā Rīgas centrā apbraukājot desmit dažādas aptiekas, praktiski pārbaudīts – lielākajā daļā ratiņos sēdošie invalīdi iekļūt nevar. Par spīti tam, ka likums (Farmācijas likuma 5. panta pirmais punkts un MK noteikumu 288 7. pants) pieprasa, lai iekļūšana aptiekā būtu pieejama arī ratiņkrēslā sēdošiem invalīdiem. Pretējā gadījumā aptiekai neizsniedz licenci un tās darbība ir nelikumīga. Jāpiebilst, ka aptieku darbību likums reglamentē stingri – tajā jābūt gan ledusskapjiem noteiktu zāļu uzglabāšanai, jābūt sistēmai, kā ātri atsaukt zāles, ja gadījumā līdz aptieku plauktiem nonāktu kāda brāķa partija, dažādu kategoriju zāļu uzskaites žurnāliem, kas novērstu psihotropu medikamentu nokļūšanu narkotiku tirgū un vēl citas normas. Visas vajadzīgas gan mūsu – pacientu drošībai, gan sabiedrības drošībai un arī saistībā ar pieejamību ratiņos sēdošiem invalīdiem.

Līdz „Apeirona” veiktajam eksperimentam bija pārliecība, ka valstī darbojas sistēma, kas regulē un kontrolē aptieku un farmācijas sfēru. Likumi, lai gan varbūt gausāk, nekā gribētos, tiek pieņemti un sakārtoti, aptiekām licences izsniedz Zāļu valsts  aģentūra, bet kontrolē Veselības inspekcija. Biju droša, ka pie šādas sistēmas valsts var garantēt gan zāļu drošu uzglabāšanu un tirdzniecību. Ka vajadzīgās atļaujas izsniedz un kontrolē kompetenti speciālisti, uz kuriem var paļauties, kas dara visu iespējamo, lai tiktu ievērota likumdošana. Savulaik, atverot aptieku, pirms licences izsniegšanas to apsekoja un pēc saraksta pārbaudīja pa punktiem, vai visas nepieciešamās normās ievērotas. Tāpat stingras pārbaudes regulāri veica toreizējā Valsts Farmācijas inspekcija. Tomēr pirms pāris gadiem līdzekļu taupības dēļ ministrija atcēla nepieciešamību uz vietas kontrolēt telpas pirms licences izsniegšanas.

Tagad Zāļu valsts aģentūra nemaz nepārbauda aptieku faktisko atbilstību likuma prasībām – pietiekami ja Zāļu valsts aģentūrai atsūtīti dokumenti, ka visas likuma prasības ievērotas. „Tas ir tāpat, ka varētu iegūt autovadītāja apliecību tikai rakstiski deklarējot, ka māki braukt ar auto un pārzini Ceļu satiksmes noteikumus,” ironizē „Apeirons” pārstāvis Mārtiņš Barkovskis.

Ja uzņēmēju iesniegtie dokumenti izrādīsies nepatiesi, uzņēmējus sodīs Veselības inspekcija. Tomēr arī šo valsts institūciju skāruši taupības pasākumi. Šobrīd Veselības inspekcijas Kontroles pārvaldes Zāļu kontroles nodaļā bez nodaļas vadītājas ir nodarbināti seši inspektori, no kuriem trīs pārbauda pāri par 900 aptieku visā Latvijā, viens –  50 lieltirgotavas un divi cilvēki kontrolē zāļu reklāmas jomu.

Gribētos cerēt, ka citas ar zāļu drošību un tirdzniecību saistītas jomas inspektori pārbauda rūpīgāk. Tomēr „Apeirons” uzskata, ka tā nav tik daudz līdzekļu trūkuma, bet gan nevēlēšanās vai neprasmīga menedžmenta radīta problēma.

„Līdzekļu trūkums ir formāla atruna, jo aptieku apsekošana Rīgā prasa salīdzinoši maz laika un enerģijas – likumam neatbilstošas aptiekas var atrast nepilnas stundas laikā noejot tikai pāris kvartālu pa Brīvības un Tērbatas ielu. Daudz vairāk laika neprasītu aizbraukt līdz Pārdaugavai vai Maskavas priekšpilsētai, kur vērojama līdzīga aina,” ierosina „Apeirona” pārstāvji. Arī interneta saziņas laikmetā, kad teju katrā mobilajā telefonā ir fotoaparāts, var lūgt aptiekas atsūtīt fotogrāfijas, kas uzskatāmi parāda – var aptiekā iekļūt invalīds vai nevar.

 „Apeirona” eksperiments viselementārākajā veidā parāda sistēmas nepilnības un nespēju. Ja vēl par sarežģītākām lietām, kā, piemēram, saistībā ar zāļu uzskaites žurnāliem vai apziņošanas sistēmu, nespeciālistiem varētu sastāstīt brīnumus, tad ar aptieku slieksnīšiem viss skaidrs ir katram. Var tikt ratiņnieks aptiekā vai nevar. Ja nevar tikt, tad vai aptiekai ir izsniegta licence vai nav. Ja aptiekā nevar tikt iekšā, vai Veselības inspekcija reaģē uz šiem likuma pārkāpumiem.

Aptiekas pieejamība invalīdiem ir tikai viens no jautājumiem, ko pārbauda aptieku kontrolētāji. Pat, ja pārbaudītājiem šis jautājums šķistu visnebūtiskākais, tomēr formāli uz to būtu jāreaģē. Interesanti, ka Veselības inspekcija līdz „Apeirona” akcijai ir atklājusi tikai vienu aptieku, kurā nevar iekļūt invalīdi. Un to pašu, reaģējot uz 2010. gadā saņemto iesniegumu. Reaģējot uz “Apeirona” akciju Veselības inspekcija ir aktualizējusi ar aptieku licencēšanas kārtību saistītos jautājumus un rosinājusi veikt precizējumus aptieku licencēšanas procedūrā. Veselības ministrija ir uzdevusi Veselības inspekcijai un Zāļu valsts aģentūrai sniegt saskaņotus priekšlikumus par šo jautājumu līdz jūlija vidum.

Veselības inspekcija izstrādā aptieku pašvērtējuma anketu, ko jau jūlijā saņems aptieku pārstāvji. Pēc atbilžu saņemšanas, sākot ar augustu, Veselības inspekcija aptiekās plāno veikt mērķtiecīgas pārbaudes.

Savukārt „Apeirons” ir gatavs vēl aktīvāk iesaistīties jautājumu lemšanā, kas saistās ar aptieku pieejamību ratiņniekiem – gan cilvēkiem ar kustību traucējumiem, gan māmiņām ar bērnu ratiņiem.

Likumu vienmēr var apiet ar līkumu – to ne reizi vien ir pierādījuši uzņēmīgi ļautiņi. Jo plašākas iespējas variēt ar likuma burtu ir apstākļos, kad valsts kontrole kļuvusi formāla. Kamēr daļa aptiekas īpašnieku ieguldījuši tūkstošiem latu, lai aprīkotu savas aptiekas ieeju ar invalīdiem domātu pacēlēju, ir bijuši veiklie zēni, kas uzrīkojuši vien zvana pogas invalīdiem vairāk vai mazāk sasniedzamās vietās. Formāli likums ievērots.

Protams, aptieku ieeju aprīkošana ar uzbrauktuvēm vai kaut vai zvana pogu, lai izsauktu darbiniekus, kas ratiņniekam palīdzētu iekļūt aptiekā – tas prasa līdzekļus. Varbūt krīzes apstākļos aptiekas nevar to atļauties? Protams, Latvijā, sevišķi laukos ir aptiekas, kuras knapi savelk galus kopā, taču „Apeirons” savu pārbaudi veica Rīgā. Liela daļa aptieku, kurās konstatēti likumpārkāpumi, pieder „Mēness aptieku” tīklam kuru īpašnieks Vadims Telica 2009. gadā bija vien bija nopelnījis vairāk kā 7 miljonus latu.

„Apeirons” runasvīrs Mārtiņš Barkovskis uzskata, „Mēness aptieku” attieksme pret invalīdiem ir ciniska un sagaida reālas likumā paredzētās rūpes par šo savu pircēju daļu, kas aptiekās atstāj ievērojamu daļu savas naudas.

14. jūlijā Veselības inspekcija organizēja tikšanos ar invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” pārstāvjiem. Tajā piedalījās Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks Juris Bundulis. Turpmāk aptieku pieejamība būšot viena no prioritātēm veicot Veselības inspekcijas pārbaudes aptiekās, bet pārbaužu rezultātus varēs lasīt ministrijas mājaslapā  www.vi.gov.lv.

„Mēs esam gatavi palīdzēt Veselības inspekcijai un visām Latvijas aptiekām ar padomu, kā veiksmīgāk risināt pieejamības iespējas. Un ceram, ka vides pieejamība kļūs par pašsaprotamu nepieciešamību sabiedrībai kopumā,” apliecināja invalīdu un viņu draugu apvienības „Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis:

Ņemot vērā, ka pēdējos gados ir paplašinājies aptiekās sniegto pakalpojumu klāsts, pieejamība ir kļuvusi īpaši aktuāla. Ar pieejamību jāsaprot ne tikai iespēju saņemt aptiekā pieejamos medikamentus, bet arī ērtu iekļūšanu tajā, pārvietošanos aptiekā un iespēju konsultēties ar farmaceitu jebkurā situācijā. Turklāt pieejama vide ir nepieciešama ne tikai cilvēkiem ar ilgstošu vai īslaicīgu invaliditāti, bet arī vecākiem ar bērniem un vecākiem cilvēkiem – līdz ar to sabiedrībai kopumā. Plašāk par vispārpieņemtajiem standartiem vides pieejamības nodrošināšanā var uzzināt īpaši izveidotā mājaslapā www.videspieejamiba.lv.

Anda Leiškalne / Foto: Anda Leiškalne, „Apeirons” publicitātes foto