Līdz plkst. 16 referendumā piedalījusies gandrīz trešdaļa iedzīvotāju

Referenduma pirmajā stundā, no iecirkņu atvēršanas plkst.7 līdz plkst.8, bija nobalsojuši 1,37% no visiem balsstiesīgajiem, savukārt līdz plkst.12 - 275 000 pilsoņu jeb 18,53% no balsstiesīgajiem.

Vidzemē nobalsojuši 38,58% no balsstiesīgajiem, Kurzemē - 38,51%, Zemgalē - 34,05%, Rīgā - 26,26%, savukārt viszemākā aktivitāte bijusi Latgalē, kur līdz šim nobalsojuši 24,89% no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem.

Referendums notiks līdz plkst.22.

Referenduma jautājums ir: "Vai jūs esat par 10.Saeimas atlaišanu?" Balsošanas biļetenā ir divas iespējamās atbildes - "par" un "pret". Lai nobalsotu, jāievelk "+" (plusiņš) iepretim izvēlētajai atbildei.

Referendumu ierosināja iepriekšējais prezidents Valdis Zatlers, savu lēmumu pamatojot ar vēlmi cīnīties pret oligarhu varu Latvijā. Zatlers par parlamenta atlaišanas rosināšanu paziņoja pāris dienas pirms prezidenta vēlēšanām, kad arvien mazinājās viņa iespējas tikt pārvēlētam augstajā amatā, tādējādi saņemot kritiku, ka viņš rīkojies savtīgi un šādi bruģējis ceļu ieiešanai politikā.

Par Saeimas atlaišanu ir aicinājis balsot pats Zatlers, "Vienotība", kurai daudzu politikas vērotāju vērtējumā ārkārtas vēlēšanas draud ar būtisku deputātu mandātu skaita samazinājumu, elektorātam pārbēgot pie topošās Zatlera partijas, kā arī "Saskaņas centrs" un "Visu Latvijai"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, kuras savukārt cer būtiski uzlabot savus rezultātus Saeimas vēlēšanās.

Savukārt trīs publiski piesauktie oligarhi - Ventspils mērs un Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) premjera amata kandidāts Aivars Lembergs, politiķi Andris Šķēle un Ainārs Šlesers - neredz pamatu Saeimas atlaišanai. Lembergs un Šķēle referendumā balsošot pret Saeimas atlaišanu, bet Šlesers nepiedalīšoties. Politologi prognozē, ka Šķēle, kura dibināto Tautas partiju jau nolemts likvidēt, un Šlesers ar savu partiju LPP/LC nākamajā Saeimā nebūs pārstāvēti, savukārt par ZZS sekmēm domas dalās - daļa ekspertu domā, ka ZZS pozīcijas noturēs, neskatoties uz Zatlera atsākto cīņu pret oligarhiem, bet citi norāda, ka reitingi jau rāda partijas popularitātes zudumu.

Lai varētu piedalīties balsošanā, jāuzrāda Latvijas pilsoņa pase, kurai nav beidzies derīguma termiņš.

Lai nodrošinātu, ka katram vēlētājam ir tikai viena balss, vēlētāja pasē izdarīs atzīmi par dalību tautas nobalsošanā.

Vēlētāji balsošanai var izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirkni Latvijā vai ārvalstīs. Pavisam referendumam ir izveidoti 1028 vēlēšanu iecirkņi, no kuriem 950 iecirkņi atrodas Latvijā, bet 78 - ārvalstīs.

Vēlēšanu iecirkņi balsotājiem atvērti no plkst.7 līdz 22 (ārzemēs - pēc attiecīgā vietējā laika).

Vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevar nobalsot vēlēšanu iecirknī, ir iespēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Balsošanai atrašanās vietā jāpiesakās šodien līdz plkst.12. Balsošana tiks organizēta arī vēlētājiem ieslodzījuma vietās.

Vēlētāji, kuri uzturas ārvalstīs, var balsot jebkurā no 78 vēlēšanu iecirkņiem ārvalstīs.

Referenduma sarīkošanā iesaistīti gandrīz 10 000 vēlēšanu komisiju locekļu un darbinieku, kā arī vairāki desmiti novērotāji no Latvijas un ārvalstīm. Latvijā pieteikušies 65 novērotāji, bet no ārvalstīm akreditēti 16 novērotāji.

Atbilstoši Satversmei 10.Saeima būs atlaista, ja tautas nobalsošanā par Saeimas atlaišanu nobalsos vairāk nekā puse no tiem vēlētājiem, kuri piedalīsies referendumā.

CVK informāciju par vēlētāju līdzdalību un tautas nobalsošanas provizoriskos rezultātus publicēs interneta vietnē "www.tn2011.cvk.lv".

Pirmie provizoriskie tautas nobalsošanas rezultāti no mazākajiem vēlēšanu iecirkņiem gaidāmi, sākot no plkst.23.30, bet balsu skaitīšanu Latvijā plānots pabeigt 24.jūlijā līdz plkst.5.

Oficiālos referenduma rezultātus par 10.Saeimas atlaišanu CVK plāno pasludināt 26.jūlijā.

Ja vēlētāji referendumā nobalsos par 10.Saeimas atlaišanu, deputātu kandidātu saraksti 11.Saeimas ārkārtas vēlēšanām būs jāiesniedz no 29.jūlija līdz 18.augustam. Saeimas ārkārtas vēlēšanas varētu notikt 17.septembrī.