Latvijas brīvības cīnītājam Pupuram draud atņemt pilsonību

Kāds sūtījis vēstules uz Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi (PMLP), mudinot pārbaudīt Pupura pilsonības situāciju. Tas, pēc Pupura domām, darīts tīši ar tālejošu nolūku.

"Es vienmēr esmu sevi uzskatījis par Latvijas patriotu un neatkarīgās, brīvās Latvijas pilsoni," laikrakstam "Latvijas Avīze" saka bijušais disidents, "Helsinki-86" biedrs ar 10.kārtas numuru.

Helsinku grupai tolaik 22 gadu vecais puisis pievienojies 1987.gadā; 1988.gadā viņa rīcība - pirmoreiz pēc ilgajiem okupācijas gadiem atklāti paceļot Latvijas karogu - iegāja vēsturē. Tas notika komunistiskā režīma upuru piemiņas gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Brāļu kapiem, kurā pulcējās vairāki simti cilvēku. Šis bija emocionāli piepildīts brīdis, atceras Pupurs, un daudziem acīs riesās aizkustinājuma asaras, citi krita ceļos, skūpstīja padomju varas aizliegto brīvās, neatkarīgās Latvijas simbolu. Stāsts par puisi, kas pacēlis "īsto mūsējo karogu", ceļoja no mutes mutē un tuvināja padomju varas galu.

Toreiz tuvās Atmodas gaisotnē varas iestādes piesprieda viņam samērā maigu sodu - tikai izsūtījumu no PSRS. Atņemta PSRS pase un divu nedēļu laikā likuši izbraukt no valsts. Vispirms Pupurs nonācis Vācijā, vēlāk 1990.gadā - ASV.

Rietumos Latvijas padomju okupāciju neatzina un tur darbojās Latvijas Republikas vēstniecības un konsulāti. "Man Latvijas Republikas pasi izsniedza Latvijas sūtniecības Londonā vadītāja Zariņas kundze," stāsta Pupurs. Šo neatkarīgās Latvijas parauga pasi viņš, tāpat kā daudzi Rietumu latvieši, turēja svētu un izmantoja līdz 1992.gadam. Tad ieradies Latvijā un ieguvis atjaunotās Latvijas valsts pasi.

Tomēr pretēji cerētajam iedzīvošanās Latvijā nav izdevusies - Pupurs nav varējis atrast darbu un atgriezies ASV. Tur viņš strādājis un studējis; beidzis Masačūsetsas universitāti Bostonā, vēlāk ieguvis maģistra grādu Londonas Ekonomikas augstskolā. 2004.gadā iestājies ASV karaflotē, dienējis ASV, Irākā, Vācijā. 2001.gadā pieņēmis ASV pilsonību.

Rietumu labumi nav apslāpējuši ilgas pēc tēvzemes, un pērn Konstantīns kopā ar dzīvesbiedri Irinu un trīsgadīgo dēlu Ivaru uz palikšanu atgriezies Latvijā. "Es zinu, cik smagi ir ilgoties pēc Latvijas, dzīvojot ārzemēs," viņš atzīst.

Atgriezties agrāk nav varējis, jo bija jāatdod studiju kredīti, kavējuši arī citi pienākumi. "Bet tad vienubrīd viss atrisinājās, un kopš 2010.gada esmu Latvijā," saka Konstantīns. Darbu atradis policijā, nesen kļuvis par Jūras akadēmijas mācībspēku un rudenī gatavojas lasīt trīs studiju kursus - Latvijas kuģniecības vēsturi, angļu valodu un pasaules pirātisma vēsturi.

Arī dzīvojot un strādājot ASV un Lielbritānijā, Pupurs braucis uz Latviju un 2003.gadā mainījis Latvijas Republikas pasi - pret jaunāka parauga dokumentu. "Sarunās ar pasu daļas darbiniekiem neslēpu, bet skaidri norādīju, ka esmu arī ASV pilsonis. Tā ka no savas puses esmu rīkojies likumīgi," viņš uzsver. PMLP darbinieki, pēc viņa teiktā, izturējušies saprotoši un pie Latvijas sarkanās pases viņš ticis divās dienās.

Šķēršļi parādījušies negaidot. 2010.gadā viņš "Visu Latvijai!" sarakstā kandidējis Saeimas vēlēšanās. Ievēlēts gan netika. Tomēr drīz pēc tam Pupuram pienācis lūgums no PMLP sniegt paskaidrojumus par savu pilsonību.

Pēc neoficiālām ziņām, vēstuli PMLP ar pamudinājumu pievērst uzmanību viņa pilsonībai nosūtījusi kāda A.Rugāte. Pašreizējais Pilsonības likums Latvijas un kādas citas valsts dubultpilsonību pieļauj vienīgi tiem pilsoņiem, kas Latvijas pilsonību reģistrējuši līdz 1995.gadam. "Kā gan lai es būtu varējis to izdarīt līdz 1995.gadam, ja tad vēl nebiju izlēmis, kurā valstī palikšu un ko darīšu? Vai šo likuma normu, kas bija paredzēta latviešiem, kuri no valsts izbrauca Otrā pasaules kara laikā un ap pusgadsimtu dzīvojuši brīvajā pasaulē, var automātiski piemērot man - padomju varas 1988.gadā izsūtītam disidentam?" vaicā Pupurs.

Lai noskaidrotu apstākļus, laikraksts vērsies pie bijušās deputātes Antas Rugātes (toreiz - TP), kura 9.Saeimas laikā un iepriekš strādāja Pilsonības likuma izpildes komisijā. No apvienības "Par labu Latviju" saraksta viņu 10.Saeimā neievēlēja.

Saistībā ar Pupura pilsonību viņa, pēc pašas teiktā, nekādas vēstules neatceroties. "2010.gadā - tas taču bija tik sen! Jā, man tas ir sen..." uzsvēra Rugāte. "Ja nu gadījumā kaut ko arī parakstīju, tad ne jau privātu, bet Pilsonības komisijas vārdā rakstītu vēstuli." Šādu vēstuli neatceras un nevar atrast arī komisijas ilggadējie darbinieki.

PMLP konkrētu personu pilsonības lietās no komentāriem atturas, bet paskaidro, ka PMLP nav tiesīga Latvijas pilsonību atņemt; tas notiek ar tiesas lēmumu. Tikmēr Pupura pilsonības lietas izskatīšana tiek virzīta uz priekšu, jo likums, kas aizliedz dubultpilsonību, esot jāpilda.

Pārvaldes preses sekretārs Andrejs Rjabcevs apgalvo, šādā lietā var būt divi risinājumi - persona atsakās vai nu no Latvijas, vai ASV pilsonības, vai arī ar īpašu Saeimas likumu personai atļauj dubultpilsonību par īpašiem nopelniem valsts labā. PMLP gan nevarēja atcerēties nevienu gadījumu, kad ar Saeimas lēmumu tiktu apstiprināta jau esoša dubultpilsonība. Situāciju varētu atrisināt arī grozījumu pieņemšana Pilsonības likumā, paplašinot dubultpilsonības iespējas.

"Es nevaru arī tik vieglu roku atteikties no ASV pilsonības. ASV pagājusi lielākā daļa manas apzinātās dzīves - 22 gadi! Tur esmu veidojis karjeru, izglītojies, pūlējies, tik daudz ir izdarītā. Bet Latvija - tas atkal ir mans liktenis," saka Pupurs. Viņš arī skaidro, ka varbūt pretēji kāda iedomām no ASV viņš nesaņemot ne izdienas pensiju, ne kādus citus labumus; viņa saikne ar ASV ir nevis materiāla, bet garīga, morāla.

Par Pilsonības likuma grozījumiem jau ilgi diskutē Saeimā. Dzintars Rasnačs, kurš 10.Saeimā ievēlēts kā nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"/"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK deputāts, uzskata: "Saeimas apņemšanās grozīt Pilsonības likumu un atjaunot dubultpilsonību trimdas latviešiem, kā arī izraidītajiem vai no bijušās PSRS izbraukušajiem disidentiem, ir iesprūduši Juridiskajā komisijā. Nacionālā apvienība iesniedza vairākus priekšlikumus, lai noteiktus jautājumus risinātu ātrāk, piemēram, par trimdas latviešu pilsonību." Diemžēl kolēģus no citām frakcijām pasteidzināt nav izdevies.

Pēc nacionālās apvienības deputātu domām, Latvijai vajadzīgs ikviens mūsu valstij lojāls cilvēks, kuram ir izveidojusies stingra, noturīga saikne ar Latviju, un atklājies, ka līdz 1995.gadam noteiktais termiņš dubultpilsonības atļaušanai izrādījies par īsu. To ignorējot, zaudējam daudzus Latvijas patriotus.

Pēc Rasnača domām, lieki ir tērēt valsts naudu to normu ieviešanai, kuras paredzēts grozīt. Tāpēc nevajadzētu steigties ar pilsonības atņemšanu dubultpilsoņiem.

Saeimas apakškomisiju darbam ar Pilsonības likuma grozījumiem vada Ingmārs Čaklais (V). Viņš ir pārliecināts - Pilsonības likums jāskata plaši un pamatīgi, tajā jāparedz dažādas situācijas, lai par Latvijas pilsoņiem varētu būt visi, kam dārga Latvija. Tieši tāpēc šopavasar tika noteikts ļoti ilgs priekšlikumu iesniegšanas termiņš - 1.septembris.

Acīmredzami ir arī tas, ka 11.Saeimas vēlēšanas darbu aizkavēs par vairākiem mēnešiem. "Ja es būtu ierēdnis un redzētu, ka parlaments strādā pie likuma grozījumiem, es nesteigtos pārcentīgi pildīt spēkā esošās likuma normas," uzskata Čaklais. Tāpat rīkojušies Igaunijā, kur, strādājot pie Pilsonības likuma grozījumiem, apturēta dubultpilsonības atņemšana.