Prezidents apņēmies stingri kontrolēt Saeimas dienaskārtību

Tāpat prezidentam būs tiesības piemērot absolūto veto, šodien žurnālistiem skaidroja prezidenta likumdošanas un juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Atkarībā no jautājumu daudzuma Saeimas sēdes var netikt sasauktas katru nedēļu. Vienošanās paredz arī iespēju, kā izskatīt ļoti steidzamus jautājumus. Prezidenta kontrole šajos gadījumos tiks saglabāta, neļaujot par steidzamiem atzītus likumprojektus uzreiz izskatīt otrajā lasījumā tajā pat Saeimas sēdē.

Ja Saeima apstiprinās likumprojektu, kas prezidentam nebūs pieņemams, viņš varēs izmantot absolūto veto. Tas nozīmē, ka prezidents izmantos Satversmē jau pašlaik paredzētās tiesības nodot likumprojektus otrreizējai izskatīšanai parlamentā. Taču otrreiz tas parlamentā varēs tikt izskatīts tikai tad, ja prezidents to iekļaus darba kārtībā. Abi šie nosacījumi nodrošina viņa absolūtā veto tiesības.

Saeimai būs teorētiskas iespējas pieņemt prezidentam nepieņemamu lēmumu, skatot otrreizējai izskatīšanai nodotu likumprojektu, bet tā būtu "spēlēšanās ar uguni", ko diezin vai parlaments darīs, skaidroja Pastars.

Pēc Saeimas atlaišanas pirmā parlamenta sēde varētu notikt 4.augustā, un tās darba kārtību prezidents varētu parakstīt 1.augustā. Šāda sistēma tiks īstenota līdz pat jaunās Saeimas ievēlēšanai - Saeimas ceturtdienas sēdes darba kārtību prezidents noteiks tās pašas nedēļas pirmdienā līdz plkst.14.

Parlamentam esot atlaistam, deputātu pilnvaras tiek saglabātas un viņiem arī saglabājas tiesības izmantot Satversmes 72.pantu, kas ļauj vismaz 34 no 100 deputātiem ierosināt parlamenta pieņemtu lēmumu nodošanu tautas nobalsošanai, uzsvēra prezidenta likumdošanas un juridiskais padomnieks.

Attiecībā uz amatpersonu ievēlēšanu vispirms būs jānotiek diskusijām ar Saeimas frakcijām, vai tās uzskata sevi par politiski spējīgām pašreizējā situācijā pieņemt tik ilglaicīgus politiskos lēmumus, skaidroja Pastars.

Viņš arī norādīja, ka prezidentam nebūtu jānonāk interešu konfliktā, šajā laikā nākot klajā ar daudzām likumdošanas iniciatīvām. "Nevaru izslēgt, ka tāda vajadzība var būt, bet Satversme paredz citu uzdevumu - atlaista parlamenta uzraudzīšanu," sacīja Pastars.

Katrs Saeimas sēdē izskatāmais jautājums tās darba kārtībā tikšot iekļauts nevis mehāniski, bet pēc izvērtēšanas, papildu informācijas pieprasīšanas, konsultācijām un sanāksmēm. Ja Ministru kabinets un Saeima būs sagatavojusi jautājumus un dokumentus, kurus varētu izskatīt, Saeimas sēdes parasti tiks sasauktas ceturtdienās plkst.9, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Steidzamos gadījumos Saeimas sēdi varēs sasaukt arī citā laikā, it īpaši, ja būs jāizvērtē Ministru prezidenta lūgums, ja tāds tiks iesniegts.

Katram izskatāmajam likumprojektam obligāts priekšnosacījums būs anotācija, pat ja atbilstoši likumam to konkrētajā situācijā nevajadzētu. Tāpat ir nepieciešama finanšu ministra atsauksme, ja lēmumam ir ietekme uz valsts budžetu. Valsts prezidenta kanceleja ir apņēmusies īpašu uzmanību pievērst likumprojektiem, pret kuriem būs Tieslietu ministrijas un Saeimas Juridiskā biroja pamatoti iebildumi. Ļoti svarīgs aspekts būs arī frakciju viedokļu saskaņotība svarīgākajos jautājumos.

Prezidents varēs noteikt Saeimas sēdes darba kārtību, arī esot ārvalstīs. Lai gan, Bērziņam esot ārvalstīs, arī turpmāk viņa vietu pildīs Saeimas priekšsēdētāja, tomēr viņa nevarēs sasaukt Saeimas sēdes.

Tā kā Saeima ir atlaista un tai nav konstitucionālu tiesību prasīt turpināt aktīvi strādāt, jo tauta to ir atlaidusi, Saeimas darbam sēdēs pamats būs vienīgi prezidenta lēmums. Bērziņam Satversme nedod tiesības iejaukties Saeimas iekšējās lietās. Līdz ar to Saeimas darbs komisijās un apakškomisijās turpināsies. Arī Saeimas Prezidijs turpinās strādāt, bet tas nevarēs sasaukt Saeimas sēdes.

Prezidentam nebūs pienākums sasaukt Saeimas ārkārtas sēdi pēc deputātu iniciatīvas. Līdz Saeimas atlaišanai Saeimas Prezidijam bija pienākums to darīt, ja ārkārtas sēdi prasīja sasaukt vismaz trešdaļa deputātu.

Jautājumos, kas skar Satversmes grozīšanu, pilsonības jautājumus un Saeimas kārtības rulli, pirms to iekļaušanas darba kārtībā Valsts prezidents uzklausīs Konstitucionālo tiesību komisijas viedokli. Iecerēts, ka visdrīzākajā laikā šī komisija turpinās darbu. Savukārt attiecībā uz Satversmes grozīšanu neesot pieļaujama fragmentāra, bieža Satversmes grozīšana, jo tā mazina šā dokumenta autoritāti nākotnē.

Lai laikā starp referendumu par Saeimas atlaišanu un jaunas Saeimas ievēlēšanu nodrošinātu valstij neatliekamu un nepieciešamu likumprojektu izskatīšanu pēc iespējas skaidrākā procedūrā, starp Valsts prezidenta, Saeimas un valdības institūcijām esot panākta vienošanās par kopīgu izpratni un pieeju Satversmes un Saeimas kārtības ruļļa normu piemērošanā, savstarpēji koordinējot jautājumu izskatīšanu, stāstīja Pastars.

Kārtība, kādā notiks Saeimas darba organizēšana, ir izstrādāta un saskaņota visu triju valsts augstāko varu līmeņos. Prezidents aicina deputātus uz konstruktīvu darbu tajās robežās, ko Satversme atvēl tautas atlaistai Saeimai.