Ekonomiste Karnīte: Latvija savu neatkarību zaudēs pirmā
Latvija būs viena no pirmajām valstīm, kura zaudēs savu suverenitāti. Visas globālās krīzes ir beigušās ar kariem. Vai arī šī beigsies ar katastrofu? Bēdīgas nākotnes vīzijas iezīmē ekonomiste Raita Karnīte.
Latvija var būt viena no pirmajām valstīm pasaulē, kura zaudēs savu suverenitāti, apgalvo akadēmiķe, Ekonomikas prognožu centra valdes locekle Raita Karnīte. Formāli jau Latvijas valsts pastāvēs, bet noteicēji mūsu valstī nebūs vis vietējie, bet gan starptautiskie aizdevēji un ES struktūras.
„Nesen, kad Eirozonas finanšu ministri bija vienojušies piešķirt Grieķijai nākamo starptautiskās palīdzības maksājumu, Eirogrupas prezidents Žans Klods Junkers intervijā Vācijas žurnālam „Focus” atzina, ka šī valsts faktiski ir zaudējusi savu suverenitāti, jo nevarēs vairs pati lemt par saviem izdevumiem tā kā senāk. Ja šo piemēru skatām vienotā ainā ar ES centralizēto ekonomisko un nodokļu politiku, saprotam, ka integrācija ES kļūst arvien dziļāka un dziļāka. Domāju, Latvija būs viena no pirmajām valstīm, kura zaudēs suverenitāti.... Labi vai slikti – cits jautājums. Domāju, ka nebūs sliktāk, jo mums pie varas nav izcilākā politiķu izlase. Lai kādas būtu pūles, tik un tā pretī saņemam sēnalas – cilvēkus, kuri nevar un negrib izprast situāciju,” Karnīte sacījusi intervijā „Neatkarīgajai Rīta Avīzei”.
Vai gaidāms jauns karš?
Tomēr, pēc Karnītes domām, situācija ir vēl draudošāka - globālā ekonomiskā krīze vēl nav sasniegusi apogeju. Viņa saka:
„Ir pilnīgi skaidrs, ka šobrīd notiek laika vilcināšana, lai sagatavotu bankas nākošajiem zaudējumiem. Neviens neuzdrošinās izšķirties par visradikālāko risinājumu.”
Ekonomikas eksperts Berijs Vilkinsons nesen Davosas ekonomikas forumā brīdināja, ka nākamā ekonomiskā krīze sāksies ap 2015. gadu un tās sekas nav prognozējamas.
Runājot par ekonomisko krīžu sekām, Karnīte uzsver: „Diemžēl līdz šim globālās ekonomiskās un finanšu krīzes ir risinātas ar karu palīdzību. Mūsu pašu vēsture liecina par to. Arī 90. gadu sākuma periods sevi pieteica ar draudīgu ekonomisko krīzi. Attīstītās valstis izmisīgi meklēja izeju no tās. Atrisinājums varēja būt jaunu tirgu iegūšana, kurus nodrošinātu Baltijas un citas postsociālisma valstis. Tā nu mēs dabūjām brīvību, bet Rietumu pasaule - jaunus noieta tirgus un, protams, arī handikapu, lai uz pārdesmit gadiem attālinātu draudošo ekonomisko krīzi. Arī šobrīd neviens nevēlas spert radikālus soļus un tāpēc enerģiski meklē alternatīvas, bet diemžēl nevar atrast efektīvu izeju. Tai nepieciešamas globāla mēroga vienošanās.”
