Daugava pie Ikšķiles pārvērtusies par dubļu jūru
Daugavas krasts pie Ikšķiles un Saulkalnes pārvērties līdz nepazīšanai. Tur. kur bija ūdens un pludmale, tagad redzams dubļu lauks ar pūstošām zivīm. Vietējie teic, ka „sačakarēta” gan peldsezona, gan tūrisma sezona.
Tomēr tie var būt arī „zelta dubļi”. Acīgākie šajos dubļos jau pamanījušies atrast pirms vairāk nekā 400 gadiem kaltos Rīgas šiliņus.
Daugavā ūdens līmenis pazemināts, lai „Latvenergo” varētu veikt kārtējos Rīgas hidroelektrostacijas remontdarbus – HES dambja betona stiprinājumu rekonstrukciju. „ūdenslīmeni pazemināja 13. jūlijā un to iepriekšējā līmenī atjaunos tikai pēc mēneša – 27. augustā.
„Sačakarētais” atvaļinājums
Kamēr daļa vietējo teic, ka līdz ar ūdenslīmeņa pazemināšanos viņiem ir „sačakarēta” visa peldsezona un tūristi Ikšķilei brauc garām ar līkumu, citiem atkal prieki. Tagad Latvijā ir viena „normāla vieta”, kur var spēlēt dubļu futbolu. Numismāti ar metālmeklētājiem uz Daugavas gultni brauc meklēt senas monētas, bet ticīgie dodas svētceļojumos pie Latvijas pirmās baznīcas mūriem uz Svētā Meinarda salu.
Tikmēr 150 Ikšķiles un Salaspils novadu iedzīvotāji parakstījuši „Latvenergo”, pašvaldību un vides institūcijām adresētu vēstuli, kurā teikts:
„Vēlamies pievērst uzmanību absurdajai situācijai, kas jau vairākus gadus izraisa Saulkalnes un Ikšķiles iedzīvotāju, uzņēmēju un viesu sašutumu. „Latvenergo”, veicot remontdarbus Rīgas HES ūdenskrātuvē, arī šogad ir strauji pazeminājis ūdens līmeni Daugavā pašā gada aktīvākajā tūrisma sezonā, lai „veiktu hidroelektrostaciju dzelzsbetona konstrukciju un betona virsmu atjaunošanu ūdens līmeņa mainīgajā zonā”.
Pašlaik Daugavas malā paveras pavisam bēdīga un nepievilcīga ainava - ūdens atkāpies no krastiem, atsedzot dubļaino gultni. Visas zivis, kas pazeminot ūdenslīmeni, palika krastā, gājušas bojā un pūst.
Mums, sava novada patriotiem (un ekonomiski domājošiem cilvēkiem) ir kauns, ka tūristi no Latvijas un arī ārvalstīm ierauga Daugavas krastos valdošo postažu. Šaubāmies, vai ārzemju tūrists, kam bukletos stāstīts par skaistajiem Latvijas laukiem un kas ieraudzījis patieso situāciju, ieteiks saviem radiem un draugiem šeit atbraukt. Būtībā ir radīts kaitējums ne vien Latvijas videi, bet arī tūrisma industrijai kopumā, jo šos darbus tiek plānots veikt 15 gadu garumā (gada laikā saremontējot tikai 1 km).”
Iedzīvotāji rosina „Latvenergo” apsvērt domu remontdarbus pārnest uz citu laiku – rudeni vai pavasari, lai nebojātu tūrisma sezonu, „lai Daugava netiktu pārvērsta par izpostītu novadgrāvi (ar pūstošām zivīm), kas domāts tikai un vienīgi elektroenerģijas ražošanai”.
Tomēr gan Vides dienests, gan „Latvenergo” nepieļauj un nevēlas mainīt darbu grafiku.
Valsts Vides dienests norāda, ka Daugavā nedrīkst pazemināt pavasara masveida zivju nārsta laikā - no aprīļa līdz jūnijam.
Savukārt „Latvenergo” skaidro, ka veicot remontdarbus rudenī, tie ieilgs, jo rudenī sākas lietus sezona. Tāpat vasarā remontdarbus veikt ir ekonomiski izdevīgāk, jo šai laikā samazinās elektroenerģijas patēriņš un „Latvenergo” var atļauties nedarbināt HES ar pilnu jaudu.
„Latvijas klimata dēļ dzelzsbetona konstrukciju remontdarbus ūdenskrātuvju zonā esošajām būvēm, arī mainīgajā ūdens līmeņa zonā, iespējams veikt laika periodā, kad nokrišņu daudzums ir vismazākais, tādēļ piemērotākais laiks ir no jūnija līdz augustam. Vasaras periodā ir arī vismazākā ūdens pietece upē, jo ir beigušies pavasara pali un nav sākušās rudens lietavas,” teikts „Latvenergo” paziņojumā.
Darbu izpildei mainīgajā ūdens līmeņa zonā nepieciešamas aptuveni sešas nedēļas, un gadījumā, ja darbi tiktu pārcelti uz septembri, faktiskā darbu izpilde noritētu līdz oktobra vidum, bet šī mēneša laika apstākļi nav piemēroti, jo pazeminās vidējā gaisa temperatūra, palielinās nokrišņu daudzums. Tā rezultātā netiktu sasniegta atbilstoša darbu kvalitāte.
Zelta dubļi
Tai pašā laikā „Latvenergo” norāda, ka vienas iedzīvotāju grupas intereses gan tiek ņemtas vērā:
„Ūdenslīmeņa pazemināšanas laiks tiek pieskaņots Ogres Svētā Meinarda un Ikšķiles Romas katoļu draudzes lūgumam, lai Svētā Meinarda salā Ikšķilē 21. augustā varētu notikt dievkalpojums. Šogad ūdenslīmeņa pazeminājuma laiku draudzes izmantos salas krastu stiprināšanai un apzaļumošanai, tostarp izmantos tehniku, kuru uz salu var nogādāt brīdī, kad Daugavā ir pazemināts līmenis.”
Tai pašā laikā atklātā Daugavas gultne var kļūt par „zelta bedri” dārgumu meklētājiem. Tur var atrast retas monētas - gan cara un vācu laika „naudiņas”, gan arī 16. gadsimtā kaltos Rīgas šiliņus, kurus vairākus gadsimtus glabājusi Daugavas dzelme.
Dārgumu meklētāji Ikšķilē:
