10. Saeimas laikā ZZS 51 reizi balsojusi atšķirīgi no koalīcijas partneriem
Nu jau atlaistās 10. Saeimas deviņos darbības mēnešos bijušas 44 plenārsēžu dienas, kurās fiksēts 51 gadījums, kad Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) balsojusi atšķirīgi no saviem valdības koalīcijas partneriem.
ZZS
51 reizi balsojusi atšķirīgi no premjera Valda Dombrovska pārstāvētās "Vienotības", balsojumā vienojoties ar opozīcijā esošo "Saskaņas centru" (SC), informē TV3 raidījums "Nekā personīga".
ZZS, balsojot kopā ar SC, nodrošinājusi balsu vairākumu, lai apturētu vai traucētu īstenot vairākus "Vienotības" un Dombrovska atbalstītos projektus, piemēram, grozījumus Krimināllikumā, kas paredzētu kriminālsodu partijām par finanšu pārkāpumiem. Līdzīgi ZZS un SC bremzējuši iespēju ar Saeimas Kārtības ruļļa grozījumiem padarīt atklātākas amatpersonu vēlēšanas.
ZZS un SC kopīgi noraidījuši arī vairākus Dombrovska valdības priekšlikumus grozījumiem, piemēram, Darba likumā, likumā "Par nodokļiem un nodevām" un Valsts fondēto pensiju likumā. Saeimas komisiju līmenī ilgi aizkavēti Komerclikuma grozījumi, kas liek atklāt patiesos labuma guvējus no ofšoru rīcībā esošajiem īpašumiem.
ZZS un SC bijusi izšķiroša loma Saeimas atlaišanu izraisījušajā lēmumā par atteikšanos dot Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam atļauju veikt kratīšanu frakcijas "Par labu Latviju" līdera Aināra Šlesera dzīvesvietās.
"Nekā personīga" secina, ka ZZS un SC kopīgajos balsojumos dažkārt domas ir sakritušas arī tā dēvētajā nacionālajā jautājumā. Piemēram, Imigrācijas likuma grozījumos saskaņiešiem ar ZZS atbalstu izdevies saglabāt iespēju Krievijas pilsoņiem turpināt izpirkt Latvijas īpašumus, pretī saņemot šeit pastāvīgās uzturēšanās atļaujas.
Novērojumi par aizklāto balsojumu rezultātiem liecina, ka tieši ZZS un SC balsis šīs Saeimas laikā noteica gan tiesībsarga, gan arī Valsts prezidenta vēlēšanu iznākumu.
ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis, komentējot šos faktus, sacīja, ka ne par vienu no šiem balsojumiem viņam neesot ko kaunēties. Atbildība par Šlesera neizdošanu, pēc Brigmaņa teiktā, esot jāuzņemas "Vienotībai", kas lielā steigā bija sasaukusi Saeimas sēdi šī jautājuma izlemšanai. Brigmanis noraida, ka būtu atbalstījis Šlesera neizdošanu.
Kasjauns.lv/LETA/ Foto: Evija Trifanova/LETA
