Dālderis: operas konfliktā taisnība ir kaut kur pa vidu
Latvijas Nacionālās operas Simfoniskā orķestra mākslinieku neatkarīgā arodbiedrība līdz galam neesot iedziļinājusies visā šajā problēmā, un iespējams, ka viņiem nav pieejas visiem dokumentiem, lai izvērtētu, kas ir noticis, saka bijušais kultūras ministrs Ints Dālderis.
Šādi intervijā "Rietumu Radio" bijušais kultūras ministrs Ints Dālderis komentēja arodbiedrības pārmetumus LNO vadībai par nelietderīgu valsts dotāciju izlietojumu, .
Viņš uzskata, ka operas konfliktā "taisnība ir kaut kur pa vidu".
"Es domāju, ka te sākotnēji jāpaskatās, vai šādi iepirkumi, kā minējusi arodbiedrība, ir notikuši un nauda ir samaksāta, cik daudz un par ko. Varu piekrist arodbiedrībai, kuru man bija gods dibināt, ka operas vadībai ir jāatbild par valsts piešķirto līdzekļu izlietojumu un lietderību," sacīja Dālderis, norādot, ka aukstasinīgi ir jāizvērtē, kas ir noticis.
"Te būtu jāpaskatās, kādi konkrēti maksājumu par kādām precēm ir veikti. Skaidrs, ka kafija, skrūves un smilšpapīrs operai ir vajadzīgs, tikai ir jānoskaidro, par kādām summām ir runa, - vai tas ir iepirkums uz vairākiem gadiem vai maksimālā iepirkumu summa," norāda Dālderis.
Kā uzskata Dālderis, arodbiedrība līdz galam nav iedziļinājusies visā šajā problēmā, un iespējams, ka viņiem nav pieejas visiem dokumentiem, lai izvērtētu, kas ir noticis. Viņš uzskata, ka "arī Kultūras ministrijai ir jāpieliek sava roka un jāpaskatās, kas tad īsti operā ir noticis".
Savukārt, komentējot LNO direktora Andreja Žagara izteikumus, ka bez pusmiljona latu papildu finansējuma nākamgad opera nespēs veikt savas funkcijas, Dālderis sacīja: "Vispirms ir skaidri jāsaprot, ko tad mēs saprotam ar vārdu "opera" un kādu mēs to gribam redzēt. Opera šodien ir ļoti augsta līmeņa starptautiski atpazīstama kultūras institūcija, un tādas institūcijas uzturēšanai nepieciešams cits līdzekļu apmērs, nekā šobrīd ir pieejams."
Dālderis uzskata, ka starptautiska mēroga operteātris ar dotāciju 3,7 miljoni latu, kā tas ir šobrīd, savas funkcijas pilnībā nevar veikt. "Opera pastāvēt var, taču vai tā būs tāda, kādu mēs visi gribam," jautā bijušais ministrs, uzsverot, ka Latvijā operas uzturēšanai tiek tērēts piecas reizes mazāk naudas nekā citviet pasaulē.
"Ja mēs gribam augsta līmeņa operu desmit mēnešus gadā, starptautiski atpazīstamu, tad finansējums ir jāpalielina. Tikai ir liels jautājums, vai to var izdarīt šogad," sacīja politiķis.
Dālderis piekrīt Kultūras ministrijas paustajam viedoklim, ka ir jāizvērtē operas finanšu izlietojums, taču tas neatrisināšot problēmas.
Jau ziņots, ka Latvijas Nacionālās operas (LNO) Simfoniskā orķestra mākslinieku neatkarīgā arodbiedrība vakar izplatīja paziņojumu presei, kurā apgalvo, ka direktoram Andrejam Žagaram un pārējai operas vadībai būtu jāatbild par līdz šim piešķirto valsts dotāciju izlietošanas lietderību, turpretim LNO vadības skatījumā arodbiedrības izplatītajā paziņojumā informācija tikusi interpretēta tendenciozi un neatbilstoši faktiem.
Arodbiedrības priekšsēdētājs Aldis Grunde norāda, ka atbilstoši Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā pieejamai informācijai šogad Nacionālās operas vadība īstenojusi šādus iepirkumus - par 19 900 latiem ir iepirkta tēja, kafija un cukurs (par šādu summu ir iespējams iegādāties 2,5 tonnas kafijas), par 19 900 latiem iegādātas skrūves, naglas un smilšpapīrs (par šādu summu iespējams iegādāties 1,6 tonnas naglu), par 19 900 latiem iepirkta autokosmētika, kuras, rēķinot uz vienu vienību, pietiks turpmākajiem 400 gadiem.
Par 19 900 latiem iegādāti solista pakalpojumi, kurš, pēc operas vadības atzinuma, nespēj nodziedāt savu lomu pietiekami kvalitatīvā līmenī, tādēļ no viņa pakalpojumiem LNO ir atteikusies. Par tādām pašām summām ir iepirkti tikko karjeru sākušu solistu pakalpojumi (solistu algas operā ir no 300 līdz 400 latiem neto), diriģenta pakalpojumi.
Arodbiedrība apgalvo, ka minētie cilvēki par šādiem iepirkumiem neesot informēti.
Tajā pašā laikā LNO orķestra, solistu un kora arodbiedrība arī šogad saņēmusi atteikumu atjaunot pilnu darba slodzi - tā līdzekļu taupīšanas nolūkos tika samazināta 2009.gadā, bet pašlaik darba noslodze operā ir palielinājusies. Administrācija atteikumu argumentēja ar faktu, ka neesot palielināta valsts dotācija. Tajā pašā laikā administrācija rada iespēju palielināt savas algas un iepirkt pāris tonnu kafijas, naglu un skrūvju, un autokosmētiku milzīgos daudzumos, teikts arodbiedrības paziņojumā presei.
Arodbiedrība atzīst, ka Žagars ir daudz darījis LNO attīstības labā, tomēr LNO Simfoniskā orķestra mākslinieku neatkarīgā arodbiedrība nevar samierināties ar nelietderīgu valsts līdzekļu izšķērdēšanu un operas mākslinieku prasību ignorēšanu, tādēļ publisko šo informāciju, kā arī plāno citas aktivitātes savu interešu aizsardzībai.
Savukārt LNO sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Vasiļjeva vēlāk skaidroja, ka arodbiedrības vadītāja izplatītajā paziņojumā informācija tiekot interpretēta tendenciozi un neatbilst faktiem.
Operas direktors Žagars pieļauj, ka arodbiedrība nav pietiekami iedziļinājusies komplicētajās likumdošanas normās par publiskajiem iepirkumiem, kuras nosaka, ka par visām precēm, pakalpojumiem, tai skaitā arī autortiesību subjektu iepirkumiem, kuru iepirkuma vērtība gada laikā pārsniedz 2999 latus, ir jāveic viena no likumā noteiktajām iepirkuma procedūrām.
Kā skaidroja Vasiļjeva, procedūras atšķiras līguma priekšmetā, tāpēc naglu iepirkuma procedūra ir atklāta, savukārt autortiesību iepirkuma gadījumā nenotiek publisks konkurss, bet tas nemaina apstākli, ka noslēgtais līgums tiek uzskatīts par publiskā iepirkuma līgumu un atbilstoši Publiskā iepirkuma likuma prasībām informācija par noslēgto līgumu ir jāpublicē iepirkumu uzraudzības biroja interneta mājaslapā.
"Kā lasāms IUB mājaslapā publicētajā informācijā, minētā summa 19 999 lati ir maksimāli pieļaujamā līguma summa, nevis summa, par kuru konkrētais pakalpojums iegādāts. LNO tējas, kafijas, cukura un ūdens vajadzībām šogad ir iztērējusi 990 latus, auto ķīmijas (tehniskie šķīdumi, smērvielas, motoreļļas, kopšanas līdzekļi) iegādei 480 latus, savukārt skrūvju, naglu un smilšpapīra iegādei jauniestudējumu dekorāciju izveidei ir iztērēti 2400 lati," teikts LNO izplatītajā paziņojumā.
Visi iepirkumi pretēji arodbiedrības apgalvotajam ir vērsti uz maksimālu līdzekļu un resursu ekonomiju, sacīja operas sabiedrisko attiecību vadītāja, skaidrojot, ka konkrētās iepirkuma procedūras slieksnis ir no 2999 latiem līdz 19 999 latiem, kas ļauj procedūras laikā vienoties par zemāko cenu un tad saņemt attiecīgo pakalpojumu 36 mēnešus vai līdz brīdim, kamēr ir iztērēti minētie 19 999 lati. Rezultātā var nerīkot iepirkuma procedūru katru gadu un vienoties ilgtermiņā, kas garantē zemāko cenu, ekonomē administratīvos resursus, kā arī pasargā LNO no inflācijas riska.
LNO darbiniekiem, tai skaitā arī administrācijai, atalgojums pēc 2009. un 2010.gada algas samazinājuma nav mainīts. "LNO administrācija vienmēr bijusi atvērta konstruktīvam un uz rezultātu vērstam dialogam ar visām LNO struktūrvienībām un māksliniecisko kolektīvu arodbiedrībām. Respektēju orķestra arodbiedrības mērķus un uzdevumus, bet metodes, ar kādām arodbiedrība mēģina tos panākt, man ir nepieņemamas," sašutis Žagars.
Andrejs Žagars: Ir jāsaprot vai mēs varam atļauties operu Latvijā. LTV video
