Šogad augstākā izglītība var maksāt lētāk nekā pērn

Savukārt, ja neizdodas iekļūt valsts apmaksātās budžeta vietās un mācību maksas segšanai nākas ņemt finansējumu, tad tas šobrīd arī sanāk lētāks, nekā bija pirms gada.

Apkopotā informācija par "Swedbank", "SEB bankas" un "Nordea bankas" studiju komerckredītu piedāvājumiem liecina, ka bankas kredītiem latos nav palielinājušas savas pievienotās likmes, bet starpbanku likmes (viena vai sešu mēnešu Rigibor) pagaidām ir krietni zemākas nekā pirms gada, raksta avīze. Tādējādi kopējā studiju kredītu likme (komerckredītu gadījumā procentu maksājumi jāveic studiju laikā) latos šobrīd sanāk par aptuveni 11% vai 8% zemāka, nekā pirms gada. Laikrakstā gan norādīts, ka studiju laikā kredītu procentu maksājumi var mainīties.

Kopumā banku pievienotās likmes latu studiju kredītiem atkarībā no dažādiem nosacījumiem šobrīd ir 2,5%–4% robežās. Citāda situācija ir ar kredītiem eiro valūtā, kur likmes ir vairākas reizes lielākas nekā latu gadījumā, svārstoties 4%–13% līmenī. Bankas atzīst, ka eiro kredīti šobrīd nav tik populāri kā latu kredīti, un tos parasti izmanto studijām ārzemēs.

Atsaucoties uz Nacionālās izglītības iespēju datu bāzes NIID.LV datiem, "Dienas bizness" secinājis, ka pārsvarā maksa, salīdzinot ar 2010./2011.mācību gadu nav mainījusies, bet atsevišķos gadījumos ir nedaudz samazināta.

Tā, piemēram, Latvijas Universitāte vairākām programmām (bakalaurs) pilna laika studiju maksu ir samazinājusi par 50 latiem jeb 3,85% līdz 1250 latiem gadā.

Tikmēr no privātām augstskolām, piemēram, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola (RISEBA) programmai Uzņēmējdarbības organizācija un vadība šim mācību gadam maksu nav palielinājusi vai samazinājusi, un tā ir 1390 latu (pilna laika; 1090–1190 latiem nepilna laika mācībām).