Mārupītē piesārņojumu neatklāj, tomēr aicina uzmanīties
Pēc mēnesi ilga monitoringa noskaidrots, ka ķīmiskā avārija, kuras dēļ jūlija sākumā tika piesārņoti Mārupītes apkārtnes ūdeņi, būtisku kaitējumu gruntsūdeņiem nav nodarījusi, tomēr laboratorijā atklāts, ka ūdenī, kas ņemts no vietējām spicēm un akām, ir sastopamas baktērijas, kas labvēlīgos apstākļos var savairoties un kaitēt veselībai.
Par to sestdien vēsta laikraksts "Neatkarīgā", atsaucoties uz SIA "Rīgas ūdens" preses pārstāvja Artura Mucenieka teikto.
Izvairīties no šādiem starpgadījumiem var, pieslēdzoties centrālajam ūdens un kanalizācijas tīklam.
Pēc ķīmiskās avārijas Mārupes pagastā mēneša garumā "Rīgas ūdens" sadarbībā ar Rīgas domi veica vienreizēju bezmaksas monitoringu, pārbaudot ūdeni lokālajās ūdens apgādes ietaisēs – akās, urbumos un spicēs. Laboratorijā izpētīti vairāk nekā simts paraugi un būtisks ķīmiskais piesārņojums gruntī nav konstatēts, tomēr pētījums parādīja virkni problēmu, ar kurām saskaras rīdzinieki atsevišķos mikrorajonos.
"Konstatējām, ka lokālajās ūdens apgādes sistēmās ūdens kvalitāte varētu būt labāka. Runa nav par ķīmisko piesārņojumu – tik traki nav, tomēr ūdenī tika konstatēta dažādu baktēriju klātbūtne, kas atsevišķos gadījumos var būt bīstama veselībai," norāda Mucenieks.
Tā kā gruntsūdens ir plūstošs, tad, dzerot tikko iesmeltu ūdeni, baktēriju koncentrācija tajā nav tik liela un, visticamāk, veselībai kaitējums netiks nodarīts, secinājuši speciālisti. Tomēr, piemēram, ja siltā vasaras dienā ūdens tiks noturēts krūzē vai spainī – baktērijas var savairoties, un cilvēks var iedzīvoties pamatīgās vēdergraizēs.
Monitoringu bez "Rīgas ūdens" Mārupītes apkārtnē veica arī Valsts veselības inspekcija, kas neatkarīgā pētījumā konstatējusi līdzīgus faktus, norādot, ka lokālajās sistēmās ūdens nav īpaši kvalitatīvs.
BNS
