Latvijā turpina sarukt skolēnu un skolu skaits

Par to trešdien vēsta "Latvijas Avīze".

Pērn skolas gaitas uzsāka 20 273 bērni. IZM speciālisti novērojuši – ik gadu 1.klasē iestājas aptuveni pieci procenti sešgadnieku, bet 9% pirmklasnieku jau sasnieguši astoņu gadu vecumu.

Kopumā pēdējo gadu laikā skolēnu skaits pakāpeniski, bet sistemātiski sarucis. Piemēram, vēl 2005./2006.mācību gadā Latvijas skolās mācījās 283 947 skolēni. Paredzams, ka turpmākajos gados skolēnu skaits turpinās samazināties, nedaudz gan pieaugot sākumskolas skolēnu skaitam. Vidējā posma skolēnu skaits varētu būt nemainīgs, bet strauji samazināsies vidusskolas apmeklējums, prognozē IZM speciālisti.

Joprojām samazinās arī skolu skaits. Šogad reorganizācija skārusi vairāk nekā 20 skolas, bet sešas skolas slēgtas. Divas no slēgtajām skolām atrodas Rīgā, pa vienai Bauskā, Jēkabpilī un Kurmenē, lai gan Kurmenes pamatskola vēl tikai pirms diviem gadiem bija viena no skolām, kas ieguva Sorosa fonda finansējumu, lai veidotu interešu izglītības centru arī pieaugušajiem.

Slēdzot skolas, pašvaldības visbiežāk kā iemeslus tam min mazo skolēnu skaitu, nepietiekamu telpu noslodzi un neracionālu līdzekļu izmantošanu. Reorganizācijas gadījumā skolas visbiežāk apvieno vai vidusskolas pārveido par pamatskolām. Tā, piemēram, Rīgas Igauņu vidusskola turpmāk būs pamatskola, jo pēdējos gados skolā bija tikai viena vidusskolas klase – nu vidusskolēni skolu absolvējuši. Tāpat par Talsu novada Vandzenes pamatskolu pārvērsta bijusī Vandzenes vidusskola. Savukārt apvienošana skārusi Rīgas Pļavnieku sākumskolu un Rīgas 90. vidusskolu, kas nu darbosies bijušās Rīgas 90. vidusskolas telpās un būs Rīgas Pļavnieku pamatskola. Abās skolās bija aptuveni 300 skolēnu, bet vidusskolā bija tikai pa vienai 10. līdz 12.klasei, katrā vien aptuveni 20 skolēnu.

Dažas nelielas pamatskolas kļuvušas par citu, lielāku, skolu struktūrvienību. Tā Kaibalas pamatskola no šā mācību gada būs Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskolas struktūrvienība.

Sākot jauno mācību gadu, cer noslēgt arī skolu reformu Limbažu novadā, kurā sākotnēji bija paredzēts skolas reorganizēt tā, lai divās varētu mācīties skolēni no 7. līdz 12.klasei un tikai vienā – no 1. līdz 6.klasei. Tomēr nolemts, ka pilsētā būs viena sākumskola, viena vidusskola, kurā var mācīties no 1. līdz 12.klasei, un viena ģimnāzija. Līdz ar to Limbažu 3.vidusskolai tiek pievienota Limbažu 2.vidusskola un Jauniešu un pieaugušo vakara un maiņu vidusskola. Arī Ogrē vakarskolēniem nu būs jādodas uz pilsētas 1.vidusskolu, bet no Alūksnes vakara (maiņu) neklātienes vidusskolas un Alūksnes vidusskolas tapusi Alūksnes novada vidusskola.

Saskaņā ar IZM datiem kopš 2009.gada skolu skaits būtiski sarucis - 2008./2009.gadā Latvijā bija 946 izglītības iestādes, bet pērnajā mācību gadā jau darbojās vien 830. Šogad gan dibināti jau četri jauni bērnudārzi.

Pēdējo divu gadu laikā būtiski samazinājies arī valsts apmaksāto pedagogu likmju skaits no 38 309 līdz 28 821 likmei. Savukārt skolotāju skaits krities daudz lēnāk. 2008.gadā skolās strādāja 32 236 pedagogi, bet 2010.gadā – 27 910. IZM pārstāve Dace Klasiņa Jansone atzīst – tas nozīmē, ka skolotājiem ir mazāk darba, līdz ar to arī sarucis atalgojums.

Pēdējo divu gadu laikā par diviem procentiem pieaudzis sieviešu skolotāju īpatsvars, sasniedzot 89%.