Grūtups: latvieši nespēj uzlēkt augstāk par dibenu

"Domāju, savulaik Krievijas impērijā blakus Pēterburgai un Maskavai Rīga kā trešais ekonomiskais centrs izvirzījās tādēļ, ka latvieši ir kārtīgi un disciplinēti strādnieki un meistari. Mums vēsture pasaka priekšā, kas mums vajadzīgs. Jārēķinās, ka mēs arvien esam zinājuši, kad lauku apsēt, mēs arvien esam bijuši labi lauksaimnieki. Bet principā mēs esam tauta, kuras rokās nav bijusi nekāda saimnieciskā iniciatīva," žurnālam “Kapitāls” skaidro jurists.

Viņš aicina atgriezties pie "latviešu sūtības". Proti, tie ir lauksaimnieki, karavīri, rūpniecībā strādājošie, tagad pie proletariāta un meistariem var pielikt klāt arī inženierus.

"Domāju, ka pirmkārt būtu jāturas pie tā, kas mēs īstenībā esam, pie šīs formulas, un ļoti apzināti jāveido no tautas tas, ko no tās var izveidot. Jāatjauno ražošana, lai no jauna parādās daudz darbagaldu, konveijeru, rasējamo dēļu, pie kuriem strādātu tehniskās augstskolas un profesionāli tehniskās skolas beigušie. Droši vien tad mēs milzīgas lietas padarītu. Un skaidrs, ka šiem uzņēmumiem būtu daļēji jāpieder valstij, un skaidrs, ka otrs īpašnieks diez vai būs latvietis, bet tas nekas. Galvenais, lai darbi sokas!" uzsver Grūtups.

Ņemot vērā latviešu tradīcijas militārajā jomā, varētu pārņemt labu tradīciju, kādas Latvijā nekad nav bijis, - kadetu korpusu izveidošanu, kur par valsts naudu cilvēki iegūtu militāru un politehnisku izglītību.

"Nu nevaram mēs uzlēkt augstāk par dibenu - nevaram kļūt par baņķieriem un tirgotājiem. Nav mums tas asinīs, nav mums šīs pārmantojamības - nu kā no latviešu zemnieka pēkšņi var uztaisīt bankas vadītāju," uzsver Grūtups. "Vajag nācijai pateikt: "Mīļie draugi! Jūs varat normāli justies un normāli dzīvot tikai šajā teritorijā, savā zemē. Mēs varam to un to, mēs ražosim to un to, pasaule priecāsies. Mīļie draugi, neskraidiet apkārt pa pasauli kā pēdējie salašņas un kalpiņi. Būvēsim Latviju! Mēs neesam ne banku vadītāji, ne kinozvaigznes, mēs esam kārtīga, strādīga nācija, kas turklāt prot karot. Un necerēsim ne uz ko vairāk - tad arī labi dzīvosim." Ja cilvēks saceras, ka viņš būs nezin kas, bet nekļūst par ko īpašu, viņam ir lieli pārdzīvojumi. Taču, ja viņš labi apzinās, ko viņš var, un to arī sasniedz un arī valsts viņam palīdz, cilvēks dzīvo mierīgi un laimīgi."

LETA Nozare.lv / Foto: Evija Trifanova/ LETA