Grozīs valsts budžetu, lai ieguldītu naudu "airBaltic" kapitālā

Konkrēta nepieciešamā summa pagaidām netiek nosaukta, tomēr, pēc piesaistītā finanšu konsultanta "Prudentia" aplēsēm, kopējā ieguldījuma summa sasniegs 50-70 miljonus latu; kompānijas akcionāriem tā būs jāiemaksā proporcionāli akciju sadalījumam.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) žurnālistiem atzina, ka abu lidsabiedrības akcionāru starpā panākta vienprātība un, iespējams, jau šīs nedēļas laikā varētu būt vienošanās par "airBaltic" vadības maiņu. Vienlaikus šo jautājumu varētu virzīt ar akcionāru līguma izmaiņām, piemēram, lidsabiedrības valdes sastāva palielināšanu no viena līdz trim locekļiem un citiem nosacījumiem.

Ministrs atklāja, ka šim amatam līdzšinējā vadītāja Bertolta Flika vietā esot uzrunāts iespējamais kandidāts, kuram ir atbilstoša pieredze un kas ir atzinīgi novērtēts un ar pieredzi avio nozarē, kā arī liela uzņēmuma vadībā.

Augulis uzsvēra, ka akcionāri ir gatavi sarunām par vadības maiņu, lai "process ar pamatkapitāla palielināšanu virzās uz priekšu", un norādīja, ka Fliks nav vienīgais akcionārs "airBaltic".

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) uzsvēra, ka pamatkapitāla palielināšana proporcionāli abiem akcionāriem esot prioritārais virziens, pie kura tiekot strādāts. Līdz ar to ir atmests otrs iepriekš valdības vērtētais variants, ka valsts uzņēmums iegādātos visas uzņēmuma akcijas.

Kolīdz būs panāktas visas nepieciešamās vienošanās, Finanšu ministrijai tiks dots uzdevums sākt darbu pie šā gada valsts budžeta grozījumu sagatavošanas. Premjers gan atzina, ka optimistiskajā variantā budžeta grozījumu sagatavošana un pieņemšana var prasīt divus mēnešus, bet situācijā pie "atlaistas Saeimas" var būt nepieciešams arī ilgāks laiks. Tāpēc Finanšu ministrijai dots uzdevumus arī izvērtēt iespējamos īstermiņa risinājumus aviokompānijas likviditātes nodrošināšanai.

Pēc Dombrovska teiktā, veicot budžeta grozījumus, tieši šogad būs jānodrošina proporcionāli lielākais finansējuma apjoms, kas būs nepieciešams lidsabiedrības pamatkapitāla palielināšanai. Šāds lēmums arī vēl būs jāsaskaņo ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Savukārt "Prudentia" pārstāvis Kārlis Krastiņš apliecināja, ka pēc pamatkapitāla palielināšanas "airBaltic" nāksies domāt par izdevumu sabalansēšanu, nerentablo reisu darbības pārskatīšanu un, iespējams, arī darbinieku skaita pārskatīšanu.

Aviācijas eksperts Tālis Linkaits biznesa portālam "Nozare.lv" norādīja, ka šis valdības lēmums ir solis pareizajā virzienā. Situācijā, kas izveidojusies, būtiski bijis palielināt pamatkapitālu, un arī gala lēmumu "airBaltic" jautājumā valdībai vajadzētu pieņemt pēc iespējas ātrāk, jo vilcināšanās rada zaudējumus.

Viņš sagaidot, ka kopā ar galīgo lēmumu būs izmaiņas arī akcionāru līgumā, lai būtu iespēja sekot kompānijas naudas plūsmām un fiksēt zaudējumus, ja tādi radušies.

Linkaits uzsver, ka tas, vai Fliks personīgi vada uzņēmumu vai pastarpināti, esot tehnisks jautājums, jo viņam pieder puse no privātā akcionāra "Baltijas aviācijas sistēmas" daļām. Kā stratēģiskais menedžeris Fliks esot darbojies labi, jo viņš veiksmīgi fiksējis izmaiņas tirgū. Taktiskā darbība neesot ļāvusi Flikam koncentrēties uz stratēģisko plānošanu.

Ja jaunais vadītājs tikšot iecelts, vienojoties abiem akcionāriem, tas būs profesionālis ar starptautisku pieredzi aviācijas sektorā, uzskata eksperts. Esot būtiski, lai jaunajam vadītājam nebūtu saiknes ar Latvijas politiķiem.

Tikmēr "airBaltic" atcēlis rītdien, 7.septembrī, Vācijā plānoto preses konferenci, kurā bija plānojis piedalīties Fliks.

Jau ziņots, ka 23.augustā valdība nolēma piedalīties "airBaltic" glābšanā.

Satiksmes ministrija kā valsts kapitāla daļu turētāja "airBaltic" iepriekš saņēma akciju sabiedrības padomes lēmumu, kurā lidsabiedrības valde piedāvā sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu par 63,68 miljoniem latu. Līdz ar to, lai saglabātu līdzšinējo akciju sadalījumu aviokompānijā, valstij pamatkapitāla palielināšanā būtu jāiegulda 33,5 miljoni latu.

Laikraksts "Diena" aprēķinājis, ka, pārņemot "airBaltic", valstij var nākties ieguldīt ap 170 miljoniem latu. Tas ir kopējais valsts ieguldījums, izpērkot otra akcionāra - "Baltijas Aviācijas sistēmu" - akcijas, sedzot aviokompānijas zaudējumus un veicot nepieciešamos ieguldījumus lidsabiedrībā.

2010.gadā uzrādīti "airBaltic" zaudējumi 34,2 miljonu latu apjomā. Pēdējo sešu gadu laikā "airBaltic" strādājusi ar kopumā 42,7 miljonu latu zaudējumiem.

Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka ir jāapzinās, ka valsts budžeta līdzekļu pamatkapitāla palielināšana "airBaltic" būtiski palielinās valsts budžeta deficītu un radīs vajadzību veikt papildu fiskālo konsolidāciju valsts budžetā. FM ieskatā, Satiksmes ministrijai uz "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanu no valsts budžeta līdzekļiem būtu jāskatās kompleksi, proti, novērtējot arī ietekmi uz lidostas "Rīga" turpmāko attīstību.

"Air Baltic Corporation" ir dibināta 1995.gadā. Aviokompānijas galvenie akcionāri ir Latvijas valsts (52,6%) un "Baltijas Aviācijas sistēmas" (47,2%). "Baltijas Aviācijas sistēmas" vienādās daļās pieder lidsabiedrības vadītājam Bertoltam Flikam un Bahamās reģistrētajai kompānijai "Taurus Asset Management Fund Limited".