Igauņi nosauc Latviju par demogrāfiskās katastrofas valsti
Mūsu ziemeļu kaimiņvalsts demogrāfi un sociologi Tallinā, prezentējot savu ikgadējo pētījumu „Par cilvēkresursu potenciāla attīstību”, Latviju nodēvējuši par pasaules līmeņa demogrāfiskās katastrofas valsti.
Igauņu pētnieki, salīdzinot sociālo, ekonomisko un politisko situāciju trijās Baltijas valstīs pēdējo 20 gadu laikā, secina: „Sākot ar 2000. gadu, Igaunijā norisinās daudz labvēlīgi demogrāfiskie procesi nekā Latvijā un Lietuvā. 21. gadsimta sākumā Latvija kļuva par demogrāfiskās katastrofas valsti ne tikai Eiropas, bet gan visas pasaules mērogā. Kaut arī Lietuvas rādītāji 21. gadsimta sākumā bija analoģiski situācijai Latvijā, demogrāfiskā situācija Lietuvā bija labāka, jo pagājušā gadsimta sākumā tur nebija tik krasas pārmaiņas sabiedrībā kā Latvijā.”
Pētījuma autori uzsver, ka pēdējo 20 gadu laikā Baltijas valstīs iedzīvotāju skaits samazinājies par 1,5 miljoniem. Tomēr ticamus datus par to varēs iegūt tikai pēc šogad notikušās tautas skaitīšanas rezultātu apkopošanas.
Latvijas Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati liecina, ka šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 2,21 miljoni iedzīvotāji, kaut gan visiem ir zināms, ka tautas skaitītāji šogad spēja saskaitīt tikai vairāk par 1,9 miljoniem cilvēku. CSP datu bāze liecina, ka pirms 20 gadiem – 1990. gadā – Latvijā bija 2,66 miljoni iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka pārdesmit gadu laikā mūsu valstī iedzīvotāj skaits varētu būt samazinājies par apmēram 700 000 cilvēku.
Pēc oficiālajiem datiem, Lietuvā pašlaik dzīvo 3,21 miljons iedzīvotāju, 1989. gadā to skaits bija 3,69 miljoni. Toties Igaunijā šobrīd mīt 1,34 miljons iedzīvotāju, bet 1989. gadā – 1,56 miljoni.
Tā kā viegli var izrēķināt, ka pēdējo 20 gadu Latvija ir zaudējusi vairāk iedzīvotāju nekā Lietuva un Igaunija kopā.
Pētījuma autori prognozē, ka visu trīs Baltijas valstu iedzīvotāju skaits turpinās samazināties, tāpēc risinājums varētu būt tikai migrācija. Tāpat pētījumā atzīmēts, ka jautājuma risināšanā visām trim Baltijas valstīm vajadzētu ciešāk sadarboties.
Pēdējo desmit gadu laikā demogrāfiskā attīstība Igaunijā un Latvijā ir gājusi roku rokā ar ekonomikas attīstību, tomēr Lietuvā šāda tendence nav tik skaidri izteikta, secināts ziņojumā. Iedzīvotāju skaita samazinājums visās trijās Baltijas valstīs par 1,5 miljoniem cilvēku skaidrojams ar to, ka vienlaikus ar dzimstības līmeņa samazināšanos pieauga mirstības līmenis un migrācija. Tādēļ pēdējo 20 gadu laikā Baltijas valstīm nav izdevies atjaunot pozitīvu demogrāfisko situāciju, kāda tā bija pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu beigās.
Pētījuma galvenā redaktore ir igauņu profesore Marju Lauristina, bet tā izstrādāšanā piedalījās eksperti no visām trim Baltijas valstīm.
