Dīvainības saskaņiešu deputātu kandidātu sarakstos

Šoreiz ieskats „Saskaņas centra” (SC) deputātu kandidātu listēs, kurām prognozē uzvaru 11. Saeimas vēlēšanās. Atšķirībā no tā dēvētajām latviešu partijām, kuras savā starpā konkurē un „atšķaida” sava elektorāta balsis, krievvalodīgā elektorāta izvēle varētu būt viendabīga – viņi vairumā balsos par SC, tikai samērā neliels krievvalodīgo balsotāju uzticība tiek prognozēta PCTVL sarakstiem. Pašlaik SC galvenais uzdevums ir pārliecināt latviešu vēlētāju, ka kreisi noskaņotais SC nemaz nav krievu partija.

SC jau var lepoties, ka tās 115 deputātu kandidātu sarakstos ir vairāk latviešu nekā krievu – gandrīz katrs trešais kandidāts kā savu tautību ir norādījis „latvietis”, bet tajā pašā laikā 32 kandidāti savu tautību nav norādījuši. 37 no 115 kandidātiem ir latvieši, 35 - krievi, 32 savu tautību nav norādījuši. Vēl sarakstos ir četri poļi, trīs ukraiņi un pa vienam ebrejam, igaunim, karēlim un vācietim.

SC konsekventi savus vēlētājus iedala divās grupās – latviešos un krievos. Spēlējoties ar viņu nacionālajām jūtām, saskaņieši arī veido divas politikas. Kura būs īstā, tā grūti pateikt, bet pilnībā izdabāt viņi nevarēs ne vieniem, ne otriem, patiesība jāmeklē kaut kur pa vidu.

Plašu rezonansi ieguva SC aģitatoru sanāksme Daugavpilī, kurā saskaņiešu propagandistus apmācīja polittehnologi no Maskavas – SC sadarbības partnera - partijas „Vienotā Krievija” speciālisti. Viņi, lūk, ieteica aģitatoriem iet pie latviešiem un stāstīt par tautsaimniecības problēmām, pensijām un pabalstiem, bet valodas jautājumu neaizskart, jo tas latviešus varot sadusmot.

Patiesībā valodas jautājums var sadusmot arī krievus. Vēl pirms 9. Saeimas velēšanām SC uzņēma reklāmas klipu krievu valodā, kurā partijas līderi Nils Ušakovs un Jānis Urbanovičs iestājās par oficiāla statusa piešķiršanu krievu valodai. Tajā pašā laika Urbanovičs radiointervijā latviešu valodā paziņoja, ka runām par otrās valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai nav nekāda pamata un latviešu valoda paliks kā vienīgā valsts valoda.

Pēc visa spriežot, SC jau ļoti vēlas krievu valodai piešķirt valsts valodas statusu, bet grib to izdarīt latviešiem nemanāmāk un viņus nesaniknojot. Lai latviešus nesadusmotu, viņi arī no sarakstiem svītrojuši Valēriju Kravcovu, kurš šīs Saeimas laikā izcēlās ar latviešu valodas nezināšanu. Tomēr tajā pašā laikā viņš visnotaļ filigrāni spēja paglaudīt arī latviešu valodas aizstāvju galviņas, piešķirot naudu Īrijas latviešu avīzes bērnu pielikumam, lai Īrijas latviešu atvases neaizmirstu savu dzimto valodu.

Runājot par Maskavas polittehnologu vizīti Daugavpilī, kāds pašreizējās Saeimas deputāts atklāsmes brīdī teica, ka neko jaunu jau viņi nepateica, bet, tā kā „Vienotā Krievija” ir SC sadarbības partneri, tad saskaņiešiem gribot negribot bija jāuzklausa Maskavas viesi. Tā nu iznāk, ka SC izdabā nevis vienai vai otrai Latvijas vēlētāju grupai, bet gan Kremļa varas partijai.

Saskaņietis uz tualetes poda

SC arī bez padomiem no Maskavas spēj īstenot filigrānu, uz nacionālām jūtām balstītu reklāmas kampaņu. Kāda latviešu vēlētāja Kasjauns.lv pastāstīja:

„Pie manas mājas Ziepniekkalnā bija uzstādīts galdiņš ar SC avīzēm, un pie tā stāvēja saskaņiešu aģitators. Avīzes  bija gan latviešu, gan krievu valodā. Kad viņu uzrunāju, viņš man pasniedza avīzi latviešu valodā, tad paprasīju arī krievu valodā. Lielas atšķirības jau nebija, tikai noformējums – krievu lasītājus uzrunāja krievu klasiķu citāti, piemēram, Maksima Gorkija domu graudi, bet latviešu avīzē viņu vietā tika citēti latviešu klasiķi – Rainis un Jaunsudrabiņš... Nu tā, katram savs…”

Jāteic, ka ar avīzēm SC ir īpašas attiecības. Saskaņieši, gatavojoties vēlēšanām, ir izveidojuši daudzus neordinārus klipus. Piemēram, kādā pat tiek repots, lai visi balso par SC.

Toties visintīmāko SC reklāmu izveidojis uzņēmējs Eduards Grubevičs, kurš, sēžot uz tualetes poda, lasa „Vienotības” avīzi. Citējot tur rakstīto, viņš visu šajā avīzē pausto nodēvē par pupu mizām un laikraksta vietā aicina izvēlēties tualetes papīru, jo tas ir 25 reizes mīkstāks par avīžpapīru. Skaitlis 25 nav nejaušs, jo Grubevičs vēlēšanu Rīgas iecirknī startē ar 25. kārtas numuru. Vai tas būtu jāsaprot tā, ka SC vēlēšanu liste ir līdzvērtīga mīkstajam tualetes papīram?

Vairākums SC deputātu kandidātu ir vairāk vai mazāk pazīstami. Visu sarakstu galvgalī kā pirmie un tiem sekojošie numuri ir visi pašreizējie 10. Saeimas deputāti, izņemot Valēriju Kravcovu. Vienīgi Zemgalē ar 1. numuru startē bijušais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas loceklis Ivars Zariņš.

Savukārt Kurzemes pirmajā piecniekā ir arī kādreizējais Vides aizsardzības kluba aktīvists no Talsiem, tagad Raiņa un Aspazijas fonda priekšsēdētājs Jānis Matulis. Zemgales sarakstā var atrast vēl vienu zināmu personību, mazo spēkavīru un Jaunā Rīgas teātra aktieri, kultūras darbinieku Aleksandru Radzeviču. Viņš par savu iesaistīšanos politikā teica: „Šobrīd Latvijai ir nepieciešami sociāldemokrātiski domājoši cilvēki, un es tāds esmu! Līdz šim sabiedrība ir aprobežojusies ar balsošanu vēlēšanās, bet tagad ir pienācis laiks uzņemties atbildību arī mums pašiem, kļūt aktīvākiem un iet politikā.”

Dīvainās „Saskaņas centra” priekšvēlēšanu reklāmas

Saskaņieši repo