Saeimas ārkārtas vēlēšanas - jau pēc nedēļas
Pēc nedēļas 17.septembrī notiks Saeimas ārkārtas vēlēšanas, kurās piedalīsies 13 politiskie spēki.
Saeimas ārkārtas vēlēšanas sasauktas, pamatojoties uz 23.jūlija tautas nobalsošanas rezultātiem par 10. Saeimas atlaišanu. Rīkojumu Nr.2 par Saeimas atlaišanas ierosināšanu izdeva tolaik Valsts prezidenta amatā esošais Valdis Zatlers.
Uz simts deputātu krēsliem pretendē 1092 deputātu kandidāti no kopumā 13 partijām, liecina informācija Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) mājaslapā.
Vēlēšanās startēs – "Vienotība", Latvijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija, Zatlera Reformu partija, Kristīgi demokrātiskā savienība, Šlesera Reformu partija LPP/LC, apvienība "Saskaņas centrs", "PCTVL – Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā", Nacionālā apvienība ""Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai"/LNNK", "Par prezidentālu republiku", Pēdējā partija, Zaļo un zemnieku savienība, Tautas kontrole un partija "Brīvība. Brīvs no bailēm, naida un dusmām".
CVK apkopotā statistika liecina, ka kandidātu vidū vairāk ir vīriešu (70%) nekā sieviešu (30%). Lielākajai daļai (84%) ir augstākā izglītība, 15% kandidātu ir vidējā izglītība, taču trīs deputātu kandidāti, ko partijas pieteikušas vēlēšanām, ir ar pamatizglītību. Jaunākajam kandidātam ir 21 gads, bet vecākajam – 82.
11.Saeimā no Rīgas vēlēšanu apgabala ir jāievēlē 30 deputāti, no Vidzemes vēlēšanu apgabala – 27, no Latgales – 15, no Zemgales – 15 un no Kurzemes vēlēšanu apgabala – 13 deputāti.
Vēlēšanu dienā, 17.septembrī, lielākā daļa iecirkņu būs atvērti no plkst.7 līdz 20, bet 124 iecirkņi strādās līdz desmitiem vakarā. Rīgā par divām stundām tiks pagarināts četru iecirkņu darba laiks, Daugavpilī – divu, Liepājā – divu, bet pārējos novados un republikas pilsētās - pa vienam.
Vēlētāji balsošanai var izvēlēties jebkuru vēlēšanu iecirkni pēc izvēles. Lai nodrošinātu, ka katram vēlētājam ir tikai viena balss, vēlētāja pasē tiks izdarīta atzīme par dalību vēlēšanās, paskaidro CVK.
Vēlētājiem, kuri veselības stāvokļa dēļ nevarēs nobalsot vēlēšanu iecirknī, ir iespēja pieteikt balsošanu savā atrašanās vietā. Balsošanai jāpiesakās līdz 17.septembrim. Balsošana tiks organizēta arī vēlētājiem ieslodzījuma vietās.
11.Saeimas vēlēšanas tiks organizētas arī ārvalstīs, kur ir izveidoti 77 vēlēšanu iecirkņi 39 valstīs.
CVK vadītājs Arnis Cimdars sarunā ar aģentūru BNS iepriekš prognozēja, ka aktivitāte 11.Saeimas vēlēšanās varētu pietuvoties 67% un tā varētu būt nedaudz augstāka kā pērn oktobrī aizvadītajās vēlēšanās.
10.Saeimas vēlēšanās kopumā nobalsoja 62,12% vēlētāju.
"Aktivitāte varētu būt ne mazāka kā 10.Saeimas vēlēšanās, tā varētu sasniegt 65–67%. Tas ir augsts rādītājs, bet tas nav neiespējami," uzskata Cimdars.
Par iemesliem prognozētajai aktivitātei viņš minēja lielo cilvēku skaitu, kas piedalījās 23.jūlijā referendumā par 10.Saeimas atlaišanu, kas bija 44,73%. Mobilizēties cilvēkiem varētu likt arī tas, ka šīs ir ārkārtas vēlēšanas.
"Aktivitāti ietekmēs arī piedāvājums, ar to domājot jaunus piedāvājumus. Mums ir spēcīgas politiskās partijas, kas ir atjauninājušas savus kandidātu sarakstus, kā arī ir izveidojušās pavisam jaunas partijas. Tas arī būs rādītājs, kas ietekmēs vēlētāju aktivitāti," uzskata Cimdars.
LETA