Greznajā Reiterna namā Vecrīgā ierīkos rokkafejnīcu
Vienā no Vecrīgas greznākajām ēkām – Reiterna namā ierīkos rokkafejnīcu, kuras mērķis būs Latvijas rokmūzikas vēstures apzināšana. Ilgus gadus nams bijis tukšs un neizmantots.
Valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajā Reiterna namā ierīkos rokkafejnīcu, ziņo diena.lv. Nama nomnieks ir arī paredzējis tur izvietot arī rokmūzikas muzeja ekspozīcijas, kas veltītas Latvijas mūziķiem, mūzikai un tās procesiem, sacīja Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāve Baiba Mūrniece.
Rokkafejnīcu Rīgā grib izveidot uzņēmēji brāļi Raivo un Mareks Mediņi, kuri bija pazīstami ar pludmales festivāla „Baltic Beach Party” rīkošanu Liepājā. Viņi vēlas Rīgā dibināt rokkafejnīcu, kas būtu līdzīga Latvijas 1. rokkafejnīcai, kas darbojas Liepājā. Plašāk par savu ieceri brāļi Mediņi sola pastāstīt aptuveni pēc mēneša.
Brāļi darbojas SIA „11M”, kas nomā Reiterna namu, un Valsts kultūras pieminekļu inspekciju par ieceri tajā izveidot rokkafejnīcu informējusi jau šī gada martā. Pēc objekta apsekošanas uz vietas un vairākkārtējām diskusijām ar projektētāju, nomnieku un kultūras mantojuma speciālistiem inspekcija nomniekam atļāvusi veikt vienkāršotu rekonstrukciju, kas pieļauj būves lietošanas veida maiņu bez pārbūves. SIA „11M” ir apņēmusies respektēt Reiterna kultūras pieminekļa statusu un ievērot visas kultūras pieminekļu aizsardzības prasības.
Reiterna nams jau ilgu gadu ir bijis slēgts un neizmantots, tādēļ Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai nav iemeslu kavēt objekta izmantošanu jaunai funkcijai. Pie tam nama izmantošana arī kultūras piemineklī „iedvesīs” dzīvību un neļaus tam aiziet postā.
Reiterna nams Mārstaļu ielā 2/4 ir viens no nedaudzajiem šobrīd redzamajiem Rīgas baroka laika arhitektūras piemēriem, kam ir būtiska nozīme visas 17. gadsimta otrās puses Austrumbaltijas reģiona arhitektūras kontekstā.
Nams celts 1684. – 1685. gadā pēc lieltirgotāja un pilsētas maģistrāta locekļa, vēlāk rātskunga Johana fon Reiterna pasūtījuma. Nama projektu darinājis Rīgas pilsētas būvmeistars Ruperts Bindenšū.
Padomju laikā šajā ēkā bijuši gan komunālie dzīvokļi, gan mēģinājumu telpas, bet kopš 1985. gada, kad tajā notika rekonstrukcijas un restaurācijas darbi, namā darbojās Latvijas Žurnālistu savienība.
