Skaidri un saprotami: kas patiesībā notiek ar "airBaltic"

Valstij uzņēmumā pieder 52,3% akciju, tātad valsts ir tā, kura šajā gadījumā gribētu pelnīt un kurai ir tiesības pieprasīt peļņu. Patiesība ir cita. Uzņēmums rada milzu zaudējumus, uzņēmuma vadība ar dažādām metodēm šantažē valsti, un valsts bezizejā meklē risinājumus, saprotot, ka ir “iedzīta stūrī”.

Valsts šantāža, visticamāk, sākusies brīdī, kad Ainars Šlesers kā satiksmes ministrs un valsts pārstāvis parakstīja akcionāru līgumu, kurā mazākuma akcionāram “Baltijas Aviācijas Sistēmas”, tas ir, Bertoltam Flikam, paredzētas neierobežotas tiesības pārvaldīt uzņēmumu, vienpersoniski pieņemt lēmumus, regulēt naudas plūsmas, domāt/nedomāt par izaugsmi. Praktiski – neierobežotas tiesības darīt vai nedarīt jebko, ko vēlas mazākuma akcionārs.

Fliks kopš 2005. gada ar Šlesera svētību atrodas “airBaltic” vadībā un ir vienīgais tās valdes loceklis, kas nozīmē tikai to, ka praktiski Fliks vienpersoniski pieņem visus lēmumus attiecībā uz to, kas notiek ar “airBaltic”, un viņš ir tas, kurš var lidmašīnu reisus aizkavēt, atcelt un pārcelt. Kā tas patlaban notiek. Lai radītu stresu cilvēkos un pierādītu valdības bezspēcību. Jo valstij neizdevīgi noslēgtā akcionāru līguma dēļ tā tiešām tāda ir. Bez Flika ziņas un piekrišanas “airBaltic” nevienam nav iespēju kaut ko mainīt. Arī akcionāru līgumu. Jo “airBaltic” padome, kuras kompetencē ietilptu līguma maiņa, ir “Flika atkarīga”, neraugoties uz to, ka tajā ir arī valsts pārstāvji. Balsojumu kārtība ir citāda nekā parasti uzņēmumos, un balsojumu vienmēr ir iespējams “sakārtot”, kā pasūta vienīgais valdes loceklis.

Pirmais signāls tam, ka Flikam ir padomā kas cits nekā valsts intereses, parādījās 2010. gada sākumā, kad nesaprotamā procedūrā Fliks “airBaltic” zīmolu pārreģistrēja uz sev piederošu komercsabiedrību, faktiski – paņēma sev. Pats Fliks uz jautājumu, kāpēc viņš to darījis, atbildes toreiz nesniedza.

Uzreiz pēc šā soļa Fliks gāja uz valdību stāstīt, cik sliktā situācijā ir “airBaltic”. Uzņēmums, kam būtu jāpelna nauda valstij, aptuveni četrus gadus faktiski bija strādājis ar vairākiem desmitiem miljonu latu lieliem zaudējumu. Fliks valdību centās pierunāt glābt savu uzņēmumu un ieguldīt naudu. Vienlaikus solot beidzot sākt pelnīt. Valdībai nekas cits neatlika, kā noticēt un ieguldīt 15,6 miljonus latu nodokļu maksātāju naudas. Cerībā, ka uzņēmums beidzot tiešām sāks pelnīt.

Šogad martā valdība analizēja “airBaltic” darbības rezultātus pagājušajā gadā. Tajā brīdī valdību šokēja jaunie zaudējumu apjomi – gada laikā peļņas vietā atkal vairāki desmiti miljonu zaudējumu. Fliks valdībai joprojām stāstīja, ka tūlīt, tūlīt sāksies pelnīšana, vajag tikai atkal ieguldīt naudu. Nodokļu maksātāju naudu. Šoreiz gan ne desmitus miljonu, bet simtus. Un tad peļņa noteikti nekur nepalikšot.

Pēdējos trīs mēnešus “airBaltic” vienīgais valdes loceklis Bertolts Fliks neuzturas Latvijā. Bet turpina šantažēt valsti no attāluma. Veicot mistiskus darījumus ar akcijām, atceļot reisus, izplatot informāciju, cik viss Latvijā būs slikti. vienlaikus piedāvājot pārņemt valsts daļas uzņēmumā. Svešvārdu vārdnīcā ir vārds “rēderisms”, kas nozīmē uzņēmuma sagrābšanu. Visvienkāršākais un saprotamākais vārds, kas raksturo šo situāciju, gan ir šantāža. Jo nekā citādi to nevar nosaukt. Izsmalcināti izplānota, gadiem organizēta un pat no padomes slēpta shēma, kā brutāli pārņemt “airBaltic”.

Ja nevar ar juridiskām shēmēm, tad ar reisu atcelšanu. Vispirms jau uz Briseli, jo tad to uzreiz pamana ierēdņi un pat Valsts prezidents, kurš arī ir kļuvis par šīs šantāžas upuri, atcelta reisa dēļ paliekot lidostā.

Laikam nevienam šobrīd nav atbildes uz jautājumu, kas notiks turpmāk un kurš būs uzvarētājs. Skaidrs, kurš būs zaudētājs. Zaudētāji būs nodokļu maksātāji, jo jebkurā gadījumā nāksies ciest – maksājot vai paliekot bez lidojuma.

Kasjauns.lv/ Foto: Edijs Pālens/ LETA, Ieva Čīka/ LETA