Latvijas Infektoloģijas centrs brīdina: Eiropā plosās masalu vīruss

Francijā pirmajā pusgadā reģistrēti jau 14 500 masalu gadījumi un seši saslimušie ir miruši, savukārt pērn visā gadā Francijā tika reģistrēti 5000 saslimšanas gadījumu. Vairāk masalu infekcijas skartie reģioni atrodas Francijas dienvidos.

Arī citviet Eiropā - Spānijā , Rumānijā, Itālijā un Vācijā - masalu vīruss cirkulē diezgan plaši. No gada sākuma līdz augustam ar masalām saslimuši vismaz 28 307 Eiropas iedzīvotāji, tostarp deviņām personām slimība beidzās ar nāvi, liecina Eiropas slimību kontroles un profilakses centra ziņojums par 2011.gada augustu. Faktiski tikai četrās valstīs - Kiprā, Ungārijā, Islandē un Lihtenšteinā - līdz augustam nebija reģistrēts neviens masalu gadījums.

Ceļotāji Infektoloģijas centrā var saņemt speciālistu konsultācijas par to, kā izvairīties no iespējamās inficēšanās, taču cilvēkiem nebūtu jāuztraucas, ja viņi bērnībā ir vakcinējušies pret masalām, uzsvēra Ambulatorās nodaļas vadītāja Agita Jēruma. Savukārt, ja cilvēks nav saņēmis poti pret šo slimību un viņam jādodas uz valsti, kur pastāv inficēšanas risks, tad nepieciešams vakcinēties.

Infektoloģijas centrā jūlijā laboratoriski tika apstiprināts pēdējo gadu laikā pirmais saslimšanas gadījums ar masalām. Tas bija cilvēks, kurš pirms tam bijis vairākās Eiropas valstīs. Kopumā pēdējo piecu gadu laikā Latvijā reģistrēti tikai atsevišķi masalu gadījumi nevakcinētām personām.

Pasaules Veselības organizācija uzskata, ka līdz 2015.gadam iespējams izskaust masalas, sasniedzot imunizācijas aptveri augstāku par 95% un nodrošinot efektīvu infekciju epidemioloģisko uzraudzību. Eiropas Savienības Padomes eksperti secinājumos par bērnu imunizāciju Eiropā uzsver, ka visefektīvākais un ekonomiskākais veids infekcijas slimību izplatīšanās novēršanā ir vakcinācija.

Latvijā, kā arī citās Eiropas valstīs bērnu vakcinācijas kalendārs paredz divas potes pret masalām. Pirmo poti bērns saņem 12 līdz 15 mēnešu vecumā, un revakcinācija tiek veikta septiņu gadu vecumā. Lai samazinātu injekciju skaitu, vakcinācijai otrajā dzīves gadā pašlaik tiek izmantotas kombinētās vakcīnas, kas ietver arī masaliņu, epidēmiskā parotīta un vējbaku komponentes.

Masalas ir ļoti lipīga vīrusu infekcijas slimība, kura bieži izraisa plašus uzliesmojumus. Masalas izplatās gaisa pilienu, kā arī tieša kontakta ceļā. Inficēšanās gadījumā masalu simptomi parādās vidēji 10 līdz 12 dienu laikā kopš kontakta brīža ar saslimušo. Tās noris ar drudzi, izteiktu deguna un rīkles gļotādu iekaisumu, konjunktivītu, nedaudz virs ādas paceltiem izsitumiem.

Masalu vīruss var izraisīt smagas komplikācijas - plaušu karsoni, vidusauss iekaisumu, laringītu, traheītu, bronhītu un caureju. Retāk var attīstīties akūts encefalīts. Elpceļu un neiroloģiskās komplikācijas var izraisīt slimnieka nāvi. Augstāka mirstība tiek novērota bērniem, jaunākiem par pieciem gadiem, un personām ar novājinātu imunitāti.