Ar informācijas tehnoloģijām cer veicināt Baltijas jūras vides saudzēšanu

"Patlaban veidoju projektu, kas saucas ''Happy Sea''. Tas arī domāts, lai pulcētu novatorus. Ceru šo projektu īstenot 2012. gadā. Tas būs saistīs ar ilgtspējīgiem paņēmieniem, kā saglabāt Baltijas jūras vides kvalitāti,'' teica Brisvale.

Jau ziņots, ka BaSIC projektā vēl varētu iesaistīties jaundibināti Baltijas reģiona uzņēmumi, taču Eiropas Savienības (ES) finansētais projekts beigsies 2012. gada gaitā.

Brisvale, kas vada BaSIC, sadarbojoties ar zviedru bezpeļņas uzņēmumu un IT klasteri "Kista Science City AB", uzskata, ka datu ievākšanai un analīzei, izmantojot cita starpā mobilo sakaru tehnoloģijas, var būt būtiska loma Baltijas jūras vides uzlabošanā.

"Ar šādiem jautājumiem jau ir strādāts. Pērn rudenī bija konkurss, kas saucās "Hello, Baltic Sea", kur aicinājām mobilo telefonu sīkrīku un datoru lietojuma programmu izstrādātājus no visa reģiona nodarboties ar jūras saglabāšanas jautājumiem. No pasākuma šo to iemācījāmies, jo bija grūti atrast konkursa dalībniekus un varbūt vajadzēja ciešāk sadarboties ar dažādu valstu IT nozares organizācijām," Brisvale stāstīja.

Viņa teica, ka datu vākšana par apstākļiem Baltijas jūras tuvumā, pat ar mobilo interneta pieslēgumu ziņojot par apstākļiem pludmalē vai jūrā pamanītiem dzīvniekiem un putniem, paplašina zināšanas par jūru, un var izrādīties, ka līdz šim zināmais ir bijis ļoti pieticīgs.

"Laiks pienācis procesā piedalīties IT cilvēkiem, un būtiska loma ir tieši datu krājumiem. Kad Norvēģija mēģināja izstrādāt plānu, kā sargāt Barenca jūras vidi, tika konstatēts, ka ir pieejams vairāk zināšanu un datu par Mēness virsmu nekā par jūru, kas atrodas turpat blakus. Tas pats, iespējams, arī atklāsies sakarā ar Baltijas jūru, proti, ka zinām šo un to par dažām vietām, bet kopumā ne īpaši daudz," Brisvale sacīja.

Viņa nevarēja nosaukt summu, kas būtu nepieciešama "Happy Sea" projekta īstenošanai, bet teica, ka daļa investīciju projektā varētu būt brīvprātīgs darbs, datu krājumi un datu krājumu papildināšana. "Iespējams, ka dalībnieki palīdzēs ar datu krājumiem, darbu, citiem resursiem nekā naudu. Pamatdoma ir radīt datu un informācijas apmaiņas vidi par apstākļiem Baltijas jūrā, tādējādi informējot un ietekmējot tos, kas tērē valstu, pašvaldību, ES un citu organizāciju līdzekļus," Brisvale sacīja.

Darbam varēs izmantot esošus un projekta gaitā izstrādātus mobilos risinājumus. "Masveida datu vākšana, tā sauktais "crowdsourcing'', būs ar būtisku nozīmi šādā (''Happy Sea'') projektā. Varu iedomāties visādas programmiņas – tūristi, kas ar mobiliem telefoniem ziņo par to, vai noteiktās vietās var peldēties, kāda ir ūdens temperatūra, vai var novērot kādus jūras dzīvniekus, piemēram, roņus," stāstīja Brisvale.

Brisvale ir BaSIC projektu vadītāja Zviedrijā, kuras birojs atrodas informācijas tehnoloģiju un telekomunikāciju klasterī, bezpeļņas uzņēmumā "Kista Science City AB''. Viņa mācījusies biznesa vadību, komunikācijas un mediju zinības Lundas universitātē Zviedrijā. Paralēli darbam BaSIC Brisvale vada biznesa konsultāciju uzņēmumu ''Islanders'' un bezpeļņas organizāciju ''Forum Hallbar Framtid" (ilgtspējīgas nākotnes forums), kur sadarbojas vairākas Zviedrijas parlamenta frakcijas. Pērn viņa sākusi projektu ''Happy Sea'' ar mērķi radīt datu un informācijas apmaiņas vidi par Baltijas jūras stāvokli, iesaistot iedzīvotājus, organizācijas, inovatīvus uzņēmumus un pārvaldes iestādes.

BaSIC ir desmit Baltijas jūras piekrastes valstu pilsētu sadarbības projekts, kura mērķis ir veicināt mazu un vidēju inovatīvu uzņēmumu sadarbību reģionā un piekļuvi reģiona tirgiem. Tajā piedalās dažādas organizācijas - pārsvarā tehnoloģiju parki un klasteri - no Berlīnes, Kopenhāgenas, Helsinkiem, Sanktpēterburgas, Tallinas, Rīgas, Stokholmas, Viļņas un Varšavas.

Projekts darbosies trīsarpus gadus, līdz 2012. gada vasarai.

LETA